Archija Weblogs

Manā uztverē Ziemassvētki ir neliels atskaites punkts mūsu dzīvē. Ja jaunais gads ir atskaites punkts sasniegtajam un plāniem uz nākotni, tad Ziemassvētki ir atskaites punkts sirdsmieram gada laikā, kad var atskatīties vai esam piepildījuši sirdi, nevis maku ar bāgātībām.

Šogad es vēlētos padalīties ar sajūtām, kuras es izbaudīju pirms nedēļas Krievijā. Kā jau teicu, angļi nav īsti lieli māgā ņēmēji un es atrados šādā situācijā: Ir divi naktī, laika joslu dēļ man joprojām nenāk miegs un es sēžu bārā. Neliela saruna ar bārmeni, bet viņam jādodas strādāt, un es palieku vienatnē. Tuvākā kilometra rādiusā ir pāris cilvēki, kas apmetušies viesnīcā un jau guļ. Te nu es sēžu, malkoju kādu siltāku dzērienu un saprotu, cik gan vientuļš es tagad esmu. Nav neviena, ar kuru pat nedaudz varētu parunāt vai vismaz pasēdēt kādam blakus. Šajos brīžos cilvēks sāk novērtēt to, kas viņam ir dārgs – tie tuvākie un mīļākie, kas viņam ir visapkārt. Tāpēc šodien es Jums visiem novēlu atrast siltumu savā un blakusesošo sirdī, paklusēt, uzsmaidīt un novērtēt to, kas mums ir dots.

Ikdienas steigā biju nedaudz iekavējies decembra sākumā un Ziemassvētki uzglūnēja no muguras, pārsteidzot mani jau decembra divdesmitajos datumos. Svētku sajūta īsti nebija atnākusi un līdz šim vakaram tā arī to nejutu. Bet sanāca iegūt stundiņu laika, lai redzētu apkārt esošo, mieru tautā, cilvēku sejās varēja redzēt smaidus. Krīzes nomāktie uz mirklīti apstājas un atceras to, kas viņiem ir, nevis to, ko valsts atņēmusi.

Protams, var arī redzēt tos, kas uzskata, ka šie svētki ir komercijas pārņemti, principa pēc tos nesvin un katru reizi nedaudz izvemjas dzirdot “Jingle bells” skanot radiostacijā. Ziniet ko cilvēki, man nav nekā cita ko teikt, kā vien ejiet dirst. Katram gribās siltumu un mīlestību, un arī ja neticiet dievam un jūdai, jeburā gadījumā ziemas pēdējās dienas dāvina mums brīvdienas, lai sakoptos. Nav jau svētki paslēpti spīdīgās lampiņās un dārgās dāvanās, svētku noslēpums ir mūsos.

Šis gads ir paskrējis ātri un nozudis ikdienā. Daudz laba ir sadarīts (nedaudz slikta arī), un ja nākamais gads būs tikpat interesants kā šis, tas nebūs velti nodzīvots. Tātad īsumā – sveiciens svētkos no sindikāta 09 (kas ir kas bildītē sk. pie Anša )!

Ar cieņu (un siltumu),
Ārčijs

Ik gadu mēs pērkam Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, draugiem un mīļajiem. Bet tā nu sanācis, ka šis ir krīzes gads, un dāvaniņām nedaudz jāmainās.

Spēlēsim ieteikumu spēli – kura ir noderīgākā dāvana šogad Ziemassvētkos?

Mans minējums – Statoil’a dāvanu karte. Uzdāvini savam tuviniekam benzīnu!

Gribiet to vai ne, ir apkārt kārtējais gads un laiks Ziemassvētku rakstam. Iesākumam, varbūt jālasa, kas rakstīts gadu atpakaļ.

Sveiciens Z-svētkos. Īsumā – ko es gribēju te pastāstīt, par “Grinčiem”. Nezinātājiem, kas tas ir – pats īsti pastāstīt tā noteikti nevaru. Vienvārd sakot – cilvēki kuri necieš Z-svētkus, dāvaniņas un tml. amerikānismus.

Atsaucoties uz pagājušā gada noskaņu, varu secināt – esmu bišķi ta prātīgāks gada laikā palicis. Vai arī uztvere mainījusies. Pagājšgad te stāstīju, ka īstenībā šie svētki ir komercializējušies, visur visu mēģina iesmērēt pa dārgām naudām, utt. Šogad tā arī nekas nav mainījies, sniegs nav, veikalos tie paši burziņi, taču šogad man kaut kā Z-Svētki patīk.

Atgriežoties pie Grinču tēmas, kuru mūsu vidū ir padaudz(pirms pāris dienām lasīju rakstu, tikai nevaru atcerēties kur). Ok, veikalos ir komercija un vispār šie svētki nerullē, jo viss ir nodrāzts līdz pēdējai dumības pakāpei. Jā, piekrītu, veikalos cilvēku vairāk nekā vajag, bet šim faktam šogad piegāju no citas puses. Es vienkārši nerādījos veikalos. Es neesmu bijis tirdzniecības centros(neskaitot šodienu) kādas divas nedēļas, es zinu, ka tur ir viss tas tizlums, tāpēc vienkārši uz turieni neeju.

Ziemassvēktu mūzika: jā, piekrītu, tā nerrullē. BTH(jebšu Džordža Maikla dziesma) katru gadu jau noved mūs līdz nervu čupā iešanas pakāpei. Kā no tā izvairīties – vienkārši. Neslēdzam radio iekšā un klausamies uz austiņām tikai to, kas mums patīk. Viss!

Kopumā, neticu ka visi tā nevar ciest Ziemassvētkus, visiem jau gribās dāvaniņas, siltumu, mīļumu. Vot tā. Tātad, ceru ka šajās dienās to arī visi dabūsim! Skatieties nenosalstiet, neiesniedziet kupenās un jauki pavadiet atlikušās no darba brīvās dienas.

Pirmkārt, Z-svētki joprojām ir komercializēti. Un?! Katram sava uztvere, bet es varu tagad teikt pavisam oficiāli – svētki man patīk!

Otrkārt, Ziemassvētku mūzika. Vai ir palikusi labāka? Nezinu, jo neesmu radio klausījies jau ļoti ļoti sen. Vienīgi kaut kad lielveikalā biju uzķēris to “dashing through the snow”, un tīri ironijas pēc turpat iegriezu danci prieka pēc.

Treškārt, dāvanu pirkšanas! Jau iepriekš biju par to ierunājies, bet, lai iepirkumi aizņemtu vēl mazāk laika, vienkārši piezvanīju un uzprasīju ko katram vajag.

Ceturtkārt, par Grinčiem – tiem, kam Z-Svētki nepatīk. Paliekam pie ierastās nostājas, ka “neticu ka visi tā nevar ciest Ziemassvētkus, visiem jau gribās dāvaniņas, siltumu, mīļumu un tml. fīcas”. Piemēram, Cone bēdājas, ka viss fuflis. Nu tad aiznesam viņam egli, puskasti ar aliņu, piparkūkas un kādu labu filmu.

Pēdējokārt, par apsveikumiem. Nosūtiet savējiem kaut vai SMS. Novērtēs cilvēki. Atceros, pirms gadiem visi sūtīja SMS, tagad varam izdarīt vieglāk – draugos ieķeksēt visus saņēmējus un miers. Dumi. Pats saņēmu pārīti apsviekuma kartiņu(to papīrveida), un teikšu godīgi – pāri visam!

Kopumā, svētki ir sagaidīti un kā jau tikko minēju, patīk! Agrāk nenovērtēju tās piecas dienas, kurās varu dumi gulēt un ēst, bet tagad – I-D-E-Ā-L-I! Un mandarīni, un piparkūkas, un aliņš, un viss pārējais.

Secinājums viens – visas lietas, ka nepatīk – ignorējam! Vienkārši ignorējam un priecājamies par labajām! Tad nu novēlu arī pārējiem iegūt prieka noskaņu, vismaz uz kādu brītiņu.

Ar cieņu,
Ārčijs

Post Scriptum – Sniegs ar sāka snigt. Tas tā, noskaņai.

Apskrienot visapkārt Latvijas žurnāl-sfērai, varēja izlasīt čupiņu aktīvistu, kas aicina Ziemassvētkos nedāvināt nevienam dāvanas. Skan apmēram šadi:

Katru gadu Ziemassvētki arvien vairāk no svētkiem pārtop par traku naudas izšķiešanas laiku. Tūkstošiem latu tiek tērēti dažādiem maznozīmīgiem krāmiem — bezjēdzīgiem dekorējumiem, rotaļlietām, saldumiem, elektrotehnikai un daudz kam citam.

Šī apsēstība — tērēt naudu «dāvanām» — tiek iespiesta mūsu apziņā un mēs arvien vairāk domājam nevis par mums tuviem cilvēkiem, bet gan par līzingiem, kredītiem un naudas taupīšanu, lai decembrī to varētu visu nogādāt no saviem makiem uzņēmumu kontos.

Mēs negribam, lai tu aizmirsti par saviem tuviniekiem, mēs vēlamies, lai tu padomā, kas patiesi viņiem ir visnozīmīgākais — tava sirsnība un tuvums, ko nevar iegādāties ne par kādu naudu. Mēs aicinam par to padomāt, par to parunāt, pievienoties un palīdzēt citiem.

Par piemēru sv.lv rāda akciju, ka viens veikals izziņoja atlaides, un 30000 cilvēku skrēja pirkt t-kreklus. Jā, 30000 un parastus t-kreklus. Man, personīgi, škiet, ka tas ir ģeniālākais kas vien var būt – 30000 cilvēku iesmērēt parastus t-kreklus. Es tiešām uzceltu mazu pieminekli cilvēkam, kas šo izdomāja. Mārketings uz goda.

Pamats šādai akcijai ir tāds – ka Ziemassvētkos tu saņem daudz bezjēdzīgu dāvanu. Es, piemēram, nekad nesaņemu daudz bezjēdzīgu dāvanu. Vai arī neuzskatu, ka tās lietas, ko cilvēki man uzdāvina, ir bezjēdzīgas. Labi, tām īsti nav tāds praktisks izmantojums, kā, piemēram, beisbola nūjai, taču kāpēc kaut kāda lieta nevar būt un atrasties uz galda “vienkārši”.

onkulis, piemēram, grib kaut ko taisīt pats. Padomāsim, kādas lietas tās varētu būt? (Aut.piezīme – es neesmu ne ar viņu runājis un turpmākais ir tikai manas iztēles auglis). Tā varētu būt vāze, kaut kāds mākslas darbs(piemēram, fotogrāfija paštaisītā rāmītī), paštaisīts svečturīts utt. Protams, var arī meklēt padomus viņa dotajā lapā(photojojo), kur, piemēram, var izlasīt kā dabūt gatavu paštaisītu “Fish-eye” lēcu. Protams, pašam uztaisīt fish eye lēcu ir kruti, bet kādam dāvināt salauztas brilles aptītas ar skoču?

Turklāt, pa kuru laiku es varu uzadīt cimdus/zeķes, ja, atvainojiet par izteicienu, блять, es pat īsti nevaru atrast laiku normāli pagulēt un uztaisīt sev ēst. Man IR vieglāk aiziet uz veikalu un nopirkt vāzi nevis dienām ilgi piestrādāt, lai ko tādu uztaisītu. Es pirms vairāk kā gada gribēju uzrakstīt rakstu, kā uztaisīt/apgleznot vāzi. Es atradu kaut kādu pagrīdes mākslinieku veikalu, nopirku tur krāsas speciālas latu 10 vērtībā un un…ziniet kas no tā izvērtās? tās krāsas noputējušas vēl joprojām mētājas plauktā.

Vēl iz dzīves – Man ir māsa. Es nezinu, es labprātāk viņai uzdāvāju mp3 atskaņotāju(ne tagad gan, jau uzdāvāts), nevis paštaisītas rotaslietas, jo tas, ko es izveidošu, būs sūds. Vai nav labāk nopirkt dāvanu karti kādā rotaslietu veikalā, nevis uztaisīt kādu draņķīti, ko viņa tāpat nenēsās, jo kaut ko tādu vilkt… īīš. Protams, mīļi tas viss ir un cilvēks saprot ka no sirds, bet…

Piemēram, starp handmade ādas-indiešu-style somiņu jeb Crumpler ādas somiņu es izvēlētos…nu paši jau ziniet.