Rest In Piece, Nokia 8910i
Jau gandrīz gadu es biju vislabākā telefona īpašnieks, kam Somi bija devuši vārdu Nokia 8910i. Telefons man patika, ļoti, jo varētu uzskatīt, ka tas bija mans mīļākais gadžets.
Patika aparāts man tāpēc, ka tas bija izturīgs, t.i. tas bija apvīts ar titāna korpusu. Gandrīz ik dienas tas pamanījās izkrist no manas kabatas, un atsisties pret grīdu, nolidot pa trepēm, bet beigu beigās tāpat saglabāt dzīvību.
Neskaitot iepriekšminēto labumu, ar to arī varēja piezvanīt. Tas gan nebija apveltīts ar veselu 0,3 megapikseļu kameru un mākslas šedevrus tas neradīja, taču īsziņu gan spēja nosūtīt un internetu pabrauzēt.
Bet pirms pāris dienām tas piedzīvoja nelāgu kritienu. Vismaz man liekas, ka tas varētu būt nelāgs kritiens, jo pats īsti faktu neatceros, taču sekas man ir skaidras – tas tūlīt tūlīt taisās nomirt. Bet panikā es nekritu, un nolēmu iepirkt jaunu tālruni. Tieši tādu pašu kā mans iepriekšējais, tikai mani apstādināja loģiskais saprāts(laikam tā to sauc). Lieta tāda, ka šis telefons maksā vairāk, nekā es to pirku pirms gada. Oficiāli iegūstam titulu – viena no retajām elektronikas precēm, kas paliek dārgāka, nevis lētāka kā pārējās 214234 lietas, ko pārdod elkors.
Bet nav jau viss tik sliktā kā izskatās, es atradu čeku un ceru salabot šo, ja ne dabūt jaunu tādu pašu modeli. Vai arī nāksies pakārties.