Archija Weblogs

Tiem, kas nezin kas ir RSS, sniegšu nelielu ieskatu. Wikipēdijā RSS tiek raksturots šādi:

RSS ir XML tīmekļa sindikācijas failu formātu saime, ko plaši izmanto ziņu tīmekļa vietnes un tīmekļa žurnāli. Ar šo terminu apzīmē trīs standartus: Rich Site Summary (RSS 0.9x), Really Simple Syndication (RSS 2.0), RDF Site Summary (RSS 0.9 un 1.0)
RSS izmanto lai piegādātu atsevišķas tīmekļa satura vienības, kopā ar īsu aprakstu un saiti uz pilno saturu. Informācija tiek piegādāta kā XML fails, ko sauc par RSS padevēm, RSS barotnēm, RSS straumēm jeb RSS kanāliem.

Izlasot šo nelielo aprakstiņu mums noteikti nebūs skaidrs kas pie velna tas ir. Mēģināšu izskaidrot citiem vārdiem:

Ārčija weblogam ir bloga ieraksti. Ja jūs vēlaties skatīties blogu bez dizaina, tad rakstu padeve izskatās šādi, t.i. “teksts un nosaukums” formā. Kāpēc tādu vajag? Tāpēc, ka, izveidojot šādu apakšlapu, var ievērot vienotus standartus internetā, tādējādi spējot apkopot šo infomāciju no simtiem avotu vienuviet, kādā programmā vai interneta lapā.

RSS savu popularitāti piedzīvoja pirms vairākiem gadiem, kad šādu barotni taisīja visi, kam nebija slinkums. Blogu autori, ziņu dienesti, bāri, klubi, autoservisi, Krēslas un Harija Potera forumi, un tml. Cilvēki vāca šos avotus, un katru dienu tiem nevajadzēja apmeklēt simtiem lapu, lai iegūtu visu interesējošo informāciju. Bet parādījās neliela problēma, t.i. šie datu savācēji burtiski sprāga no ziņām, un indivīds ziņām izniekoja vēl vairāk lapu, jo katru brīdi autoserviss ziņoja par atlaidi riepām vai jaunu mušiņu parādīšanos makršķernieku veikalā. Tātad figņa, kam būtu jāatvieglo darbs un jāietaupa laiks, prasīja vēl vairāk uzmanības nekā iepriekš. Ap šo brīdi, kā man šķiet, šīs RSS padeves visi vienkārši ignorēja, un lasīja interesējošās lapas kā agrāk – iedrukājot adresi pārlūkā.

Ar twitter’a parādīšanos RSS barotnes atdzima jaunā ādā. Tika izveidoti profili, kas savāc šos visus ierakstus, un attiecīgi tiem var sekot, un ziņas parādās tavā kopējā čivinājumu plūsmā. Es to redzu kā vēl lielāku ikdienas aizdiršanu. 1000 čivinājumu, starp kuriem 100 dažādu linku. Kurš labs, vai kurš slikts – nevar izsecināt. Tātad es, pārnācis mājās, jau tā noguris un uz miegu velkošs vēlos palasīt ziņas. Bet jāiznieko ntās stundas, lai lasītu kurš ko ēdis, dzēris, redzējis, lasījis, domājis utt. Es domāju, ka ir jau tādi, kas izlasa visus mazos ierakstus, bet piedošanu – man īsti nav ne laika, ne vēlēšanās to darīt.

Pareizi jau būtu domāt – negribi, nelasi. Bet es gribu lasīt, un, lai palīdzētu man, vajadzētu izveidot filtru. Filtru, kurš atlasa informāciju un publicē Latvijas internetā aktuālāko dienas informāciju. Manā skatījumā tā būtu vienkārša lapa, kurā, piemēram, būtu apkopotas 5 svarīgākās ziņas, svarīgākā bilde un varbūt vēl kas. Apmēram tam būtu jāizskatās šādi:

Nu lūk, ar šādu lapu gan vilks paēdis, gan zaķis dzīvs. Un nečurājiet pret vēju.

Šobaltdien, ienākot gandrīz katrā globālā tīmekļa lapā mums ir iespēja komentēt ierakstus. Blogos drukājam atbildes autoram, delfos noliekam melus un pasakam paldies katrā no pirātiskajiem portāliem.

Augusta vidū Latvijā parādījās jaunums – blogs bez tekstveida komentēšanas iespējas. Autors ļoti pozitīvs un radošs džeks – A. Barānova kungs (ja kas, viņš bija tas, kas taisīja Ā. Webloga logo). Šajā brīdī nepārprotiet, komentāri nav “noslēgti”, vienkārši teksts ir nomainīts ar bildēm.

Neko jau īpaši svarīgu negribēju pateikt, un intervijas ar autoru, kuru Jūs principā tāpat neizlasītu, nebūs. Gribēju tikt bilst, ka ideja ir “awesome”, un cerams, ka vietne dzīvos vēl ilgus gadus!

Apmeklē ablog.lv!

Daudzi jau būs dzirdējuši par Barcamp. Liekos vārdos neizpaudīšos, bet tiem kas tankā – savācas bariņš IT tautas un stāsta viens otram savas zināšanas, iedzer kopā un vienkārši labi pavada laiku. Tā kā paši dalībnieki ir tā organizētāji, tad prezentācijas, kas tiek rādītas citiem arī veido dalībnieki. Es izdomāju arī rīt uzstāties un mana prezentācijas tēma ir “10 iemesli, kāpēc tev NEVAJAG blogot”. Runāšu es krieviski, pati prezentācija būs angliski, bet to ko runāšu, izdomāju latviski, tāpēc Jums jau diennakti pirms prezentācijas ir iespēja izlasīt, ko es teikšu un kā apmēram runāšu. Tātad lūdzu:

10 iemesli, kāpēc tev NEVAJAG blogot:
1. Neviens nekad neuzzinās, ka tas esi tu! Tu nokāp savā pagrabā,ieslēdzies, izrauj no datora kabeli un atslēdz wifi, tad sāc blogot. Tādā gadījumā tu VARBŪT varēsi palikt anonīms. Tajā brīdī, kad esi pieslēdzies internetam, privātums pazūd.

Piemērs no dzīves. Latvijas internetā ir komiksu blogs, kur autors noliek visus pēc kārtas un runā fufeli. Nav nevienam ne mazākās nojausmas, kurš tas ir.
Bet tā tikai viņam liekas. Vecais labais i-know-a guy, that knows a guy un woala – pamet linku draugos un es jau varu rakstīt ierakstu par slepeno bloga autoru.

Tāpēc, ja gribi palikt tiešām anonīms, nemaz nesāc drukāt blogu!

2. Tev patīk gulēt. Tev vajag gulēt. Tev to vajag pat darīt katru dienu. Blogošana ir laikietilpīga nodarbe, pat ļoti. Tie autori, kas postam vidēji iztērē 3,43 minūtes, nemaz nav tiesīgi saukties par autoriem. Lai uzdrukātu labu postu, nav nepieciešamas stundas. ir vajadzīgas dienas, pat nedēļas. Un tā kā mēs visi esam aizņemti cilvēki, strādājam, mācamies, pavadam laiku bāros un ar ģimenēm, parasti šis laiks tiek ņemts no kā, ko varam izmantot miegam. Bet ne jau miegs ir tas atskaites punkts, tu taču varbūt gribi iemācīties šaut ar loku, aiziet uz to foršo jauno restorānu un beidzot piespiest kaķi čurāt smilšu kastē

3. Ok, tomēr tu nevari nobeigt savu kāri blogot. Sāc drukāt uz lapiņas. Katru dienu jauna, tīra, balta lapa. Ja pēc nedēļas jau pavisam piemirsi par savu mazo “projektiņu”, padomā – pēc cik ilga laika tu atmetīsi domu drukāt internetā. Pie tam, tu aizņemsi servervietu un uz tā nopelnīs serveru uzturētāji. Bet ne jau gaisā atradīsies tavi dati, pelnīs arī cieto disku ražotāji un elektroenerģijas piegādātāji. Padomā, cik daudz galvassāpju citiem, un naudas sev tu varētu ietaupīt!

4. Tevī pēkšņi ir pamodies rakstnieka talants un tu gribi izsisties kā unikums. Tagad domājam. Uz pasaules ir 6 miljardi cilvēku. Šobrīd, katru sekundi pasaulē tiek izveidots jauns blogs. Sekundi. Tas nozīmē, kamēr es te stāvu un runāju jau ir izveidoti vismaz 200 blogu. Un padomā, kā tu vari būt unikāls un neatkārtojams šajā masā. Noteikti kāds jau par tavu ideju ir iedomājies un sen jau par to uzdrukājis. Būs ļoti grūti parādīt sevi kā kaut ko unikālu, un vai tiešām tevī būs tas spēks apmierināt savu vēlmi pierādīt, ka esi pats foršākais. Blogošanai vajag degsmi, kas uzreiz atfltrē gūzmu ar cilvēkiem.

5. RSS. Technocrati. Feedburner. Aplikācijas. CSS. CEO. Flickr. Barotne. Miljons jaunu jēdzienu. Vai tu esi gatavs iemācīties šo visu? Vai tev vajag šo visu iemācīties? Es nebaidos teikt, ka KATRS blogeris ir saskāries n-tās reizes ar visiem šiem vārdiem un jēdzieniem. Un tagad tu saskaries ar faktu, ka tev tas viss jāzin? Varbūt labāk atmest visam ar roku uzreiz?

6. Tev nepatīk strīdēties, nepatīk runāt kādam pretī, nepatīk, kad tevi nolamā, nepatīk, kad par tevi smejas. Par šo sarakstu es vēl varētu stāstīt līdz rītam. Bet tā ir bloga patiesība – vienmēr atradīsies kāds, kas nebūs apmierināts ar to, ko raksti, vienmēr tevi kāds ne-pa-tēmu noliks līdz ar zemi un rakstīs rupjus komentārus. Domā komentāru liegšana atrisinās problēmu? Nē! Tev rakstīs uz e-pastu un zvanīs uz mobilo, lai pateiktu cik stulbs tu esi! Un, protams, vēl cīņa ar spamu un tml. radībām.

7. Paņem rokās savu CV. Apskaties kas tur ir rakstīts un tā galveno domu. Tavi sasniegumi, tavas darba gaitas. Kā tu esi dabūjis B kategorijas autovaītāja apliecību, kā tu 1999. esi strādājis par avīžzēnu un karjeras kāpnes tev nav bijušas vieglas un esi sities cauri dzīvei daudzus gadus. Tagad paņem rokās savu otro CV. Kādu otro CV? – Tavu blogu. Tavā otrajā CV smuki viss rakstīts – kā aizvakar aizlēju mūli un čurāju uz baznīcas, kāds lohs ir tavs bijušais priekšnieks, prezidents mudaks un kā tu darbā neko nedari, esi slinks un kopumā – vispār neko nesaproti no dzīves.

8. Gramatika. Tev skolā latviešu valoda ielika pozitīvu atzīmi, aizgāji prom, un principā vairāk tev ar valodu saskarsme nav bijusi. Tu esi aizmirsis likt komatus un nemāki pareizi izrunāt vārdus. Tev jau pašam šķiet, ka tas varētu likties stulbi, tāpēc varbūt jāparāda sevi gudrākā veidolā. Piemēram, jālieto daudzi svešvārdi un jāparāda cik tad kruts tu esi. Tur arī ir tā problēma – cilvēkiem nepatīk sarežģītība, spēks ir vienkāršībā. Lai paliek termini un jēdzieni, paliksim pie vienkāršības un pārlasīsim savus tekstus. Divreiz. Cilvēkiem būs daudz patīkamāk lasīt gramatiski pareizu un vienāršu tekstu, atdalītu ar atstarpēm starp paragrāfiem. Ja nu tev paveicas un esi unikāls, bet nemāki rakstīt – laiks vējā, jo neviens to fufli tāpat nelasīs.

9. Ietiepība. Tev vienmēr ir taisnība. Loģiski, ka tā ir, jo tas taču esi tu! Tev nepatīk atzīt kļūdas, bet nāksies. Jo visi esam cilvēki un katrs kļūdās. Un jo lielāks augs tavs blogs, jo vairāk cilvēku atradīsies, kas IR gudrāki par tevi un labos tavas kļūdas. Ja nespēj to pieņemt – nebojā sev nervus un neraksti. Blogeri ir narcisi, un to visu jāspēj pieņemt.

10. Iemesls – vieta tavai reklāmai. Domai, t.i. Ja tu blogo, tu jau zini, kāpēc tev vai citiem nevajadzētu to darīt. Ja neblogo – pats zini, kāpēc to nedari. Vieta Jūsu pārdomām.

Kā Jūs domājat – cik ir vidējais vecums blogu autoriem? 18? 20…25..30 gadi?

Kad es sāku drukāt šo blogu, man laikam bija 16 gadi. Tajā laikā tā fīča vēl īsti populāra nebija, es pat teiktu – bija ļoti nepopulāra un varēja lasīt VISUS Latvijas blogus, jo lielākā daļa tusējās Sviesta cibā un visi dzīvoja laimīgi, jo ja kāds kaut kādu fufli drukāja – tāpat neviens neņēma pierē un lasīja tālāk.

Gadi ir gājuši, blogi arī, un rodas jautājums – cik tad vecs ir bloga autors? Atbilde – no 20 līdz 30 gadiem. Kaut vai dumi pārskrienot pāri emuārtopiem un atceroties autora seju tāds cipars nāk prātā. Bet rodas jautājums – cik vecam ir jābūt bloga autoram, lai viņu uztvertu nopietni?

Principā, vecumam nav nozīme, cilvēks var gudri runāt arī 14 gados, bet tomēr… Pašķirstot manējos pierakstus dažus gadus atpakaļ, ik pa brīdim sametas kauns. Jā, gadījās arī kas sakarīgs un aktuāls mūsdienās, bet gadījās arī tāāāds fuflis, ka pašam kauns to lasīt.

Nelielas sakritības dēļ ieskrēju blogā laacukam.nee.lv. Labi labi,
komikss ar manis piedalīšanos plivinās apkārt internetā jau vairākas dienas:

Un tiešām ir interesanti palasīt, ko tad par mani raksta – noliek vai draudzīgi pasmejas. Bet atpakaļ pie tēmas. Tad nu iečekoju rakstītāju, kas acīmredzot bija meitene.

Pārskrēju pāri, skatos komentārus – visādi mfz, krist2pi, Alekseji, Tomi u.c. personāži ik pa palaikam figurē, tātad arī ik pa laikam lasa.

Bet cik tad bloga autore īsti veca ir? Nevilkšu garumā – 12. Jā, 12 gadīgs bērns blogo un drukā kaut ko, ka vecākiem personāžiem patīk lasīt. (apstiprinājuma ekrānšāviņi – viens un divi)

Nu ko, ir vēl kādam jautājumi – cik vecam jābūt bloga autoram? Es 12 gados spēlēju futbolu un skatījos TV. Bet tagad var blogot.

Tā kā atkal ir ienācis modē taisīt blogu topus un pašiem tajos uzvarēt, tad nu nolēmu, ka jāuztaisa arī man pašam savs blogu tops.

Jaunākais ir onkuļa veikums(kurš nodēvēts par precīzāko Latvijā)(nekas, tas tūlīt tiks labots), un Blackhalt arī nesnauž. Es uzkodēju speciālu programmu, kas nosaka pēc visiem rādītājiem(technocrati, RSS lasītāji, gūgles analītika, skaitītāji utt) bloga reitingu.

Tātad, lūdzu – precīzākais, elītākais, skaistākais, un pats galvenais – LABĀKAIS – tops, kuru tikai Jums jāizmanto.

Tad nu lūk, Jūs jau varat apskatīties, iegaumēt, un galvenais – izprintēt un pielikt pie sienas viskrutāko blogu topu, kāds vien visā plašajā pasaulē(izņemot Etiopiju) ir sastopams. Un pēc tam ar flomīti jāuzraksta vārds “blogosfēra”, jo jo jo…vienkārši jāraksta!

Un ja kāds grib pievienot savu emuāru krutāko emuāru emuārlistē(jā, arī vārds emuārs ir stilīgs), tad droši piesakaties komentāros.