Archija Weblogs

Pagaidām te būs tukšs. Long story.

Kā izrādās, esmu jau trešā kursa students Latvijas Jūras Akadēmijā, un šodien es aizdomājos – kāpēc mācīšanās LJA, un, iespējams, Latvijas augstkolās kopumā ir nenormāls sūds.

Kādos 95% lekciju scenārijs ir vienāds. Ierodas pasniedzējs, atver kādu powerpoint’a prezentāciju, kur lekcijas saturs ir uzrakstīts, nolasa katru slaidu, pagaida, kamēr studenti pārrakstīs slaida saturu un nogaida līdz lekcijas beigām. Katrs slaids ir pārbāzts ar tekstu, kurš ļoti cītīgi norakstīts no kādas grāmatas.

Tātad, pasniedzējam maksā par to, ka viņš no wikipēdijas/grāmatas pārkopē tekstu, un katru dienu bariņam studentu nolasa. It kā mēs paši lasīt nemācētu.

Manā uztverē laba lekcija būtu nevis slaidu lasīšana, bet diskusijas veidošana. Diskusijā, kurā katrs students varētu piedalīties, izteikt savas domas. Pirms kāda gada man mācija tādu priekšmetu kā “Ostu likumdošana”. Atnāca kungs gados, advokāts pēc profesijas un paziņoja: “Gribiet nākat, gribiet nenākat, jo man ir vienalga. Es salikšu visiem 8 semestra beigās, un visi būsiet priecīgi.” Šī pasniedzēja lekcijas bija interesantas, jo viņš dalījās ar pieredzi. Tā kā tās nebija īpaši apmeklētas (apm 30% no grupas), varēja rasties diskusija un varēja iegūt atbildes uz katru jautājumu. Cilvēks stāstīja to, ko neraksta likumos un grāmatās, viņš stāstīja par darba knifiem, likuma apiešanu un likumdošanu Latvijā kopumā.

Šogad, diemžēl, tādu pasniedzēju vairs nav. Piemēram, šorīt bija mārketinga lekcija. Mums ir jāizvēlās kāds produkts, par kuru jāizveido prezentācija un jāatstāsta visiem. Tajā jābūt iekļautam “4P“. Es jautāju, vai varu izvēlēties kādu produktu, kuram īsti šo 4P nav, turpretim varu pretim piedāvāt interesantu informāciju, par kuru grāmatās neraksta. Man tieši pasaka – esmu šeit, lai mācītu Jums mārketinga pamatus, un 4P ir mārketinga pamati. Manā nozarē šie 4P ir (viņa pārdod Danone jogurtus), tāpēc izvēlies ko citu, un, principā, netraucē lasīt un ej dirst.

Un lūk šī ir tā attieksme, kas lektoros jāmaina. Ir jābeidz strādāt ar 100 gadus vecām metodēm, jāiet laikam līdzi, lai augstskolas tiešām sagatavotu nozares profesionāļus, nevis deģenerātus, kuriem vairāku gadu garumā, pa n-tajiem tūkstošu latu, ir dienu no dienas lasītas grāmatas. Ir 21. gadsimts, visiem ir pieejams internets, kas ievelk cilvēkus ar savu brīvību. Mēs varam izvēlēties ko lasīt, varam diskutēt, klausīties un redzēt.

Ja lektoram nesanāk laikam iet līdzi, tad varbūt jāmaina profesija, nevis jāstāsta viens un tas pats, kas gadu no gada stāstīts jau pēdējos 20 gadus.

Studenti ārzemēs un studenti Latvijā atšķiras ar vienu vitāli svarīgu lietu – mentalitāti. Ārzemēs studenti nāk uz lekcijām paši, viņiem nevajag pasniedzēju, kas spiedīs viņus mācīties un nākt uz lekcijām. Tiek sasniegta harmonija un students jūtās brīvs – ja viņam vajag iziet uz pīppauzi vai tāpatās atpūsties uz 5 minūtēm, tad viņš to droši var darīt, jo 10 minūtēs zaudēto viņam būs jāatgūst pašam.

Latvijā situācija ir nedaudz citādāka (par piemēru ņemu Latvijas Jūras Akadēmiju) – studentus spiež nākt uz lekcijām. Ja gada laikā nesasniedz 80% apmeklējumu – izgāzies, jo tad būs jāraksta sarežģīts eksāmens. Ja nenāc uz lekcijām, tevi noteikti atcerās gada beigās ieskaišu laikā, kas nekādā gadījumā nenozīmē neko pozitīvu.

Šogad atnāca viens lektors ar savu viedokli par šo tēmu – viņš teica, ka viņam ir vienalga, vai mēs nākam vai nenākam, varam brīvi staigāt iekšā un ārā, ņemt pauzītes kad vien vēlamies utt. Rezultāts – es tikko esmu atgriezies no lekcijas, kurā piedalījās 3 cilvēki (no 25). Īpašu satraukumu lektors neizrādīja, taču sejā varēja redzēt, ka džeks ir nedaudz sašutis.

Secinājums – mēs vēl nevaram līdzināties Eiropas augstkolām, ir jāizaug no Padomju laiku mācību metodēm visur, un jāsaprot pašiem ko mēs gribam sasniegt.

Pirms trijām nedēļām man sākās mācības Latvijas Jūras akadēmijas otrajā kursā. Pirmo kursu es pabeidzu veiksmīgi, bez parādiem, aizstāvot visus studiju darbus un aizejot praksē. Tā arī neuzrakstīju, kā man gāja, un īsti vēl nemāku visu šeit notiekošo kompetenti uzrakstīt vēl šobaltdien.

Lai labāk visu paskaidrotu, un uzreiz piedāvātu salīdzinājumu ar citām mācību iestādēm, piedāvāju nedaudz papildinātu nuuchas veidotu tabulu. Sanāk tā, ka tabulu ir veidojuši 2 neatkarīgi studenti, un tas ir tikai viņu personīgais viedoklis. Ja kādam ir kas cits piebilstams, tad lūdzu, mēs nesitam par vārda brīvību.

[Priekšvārds]
Mani sauc Artūrs Zeļenkovecs, es mācos Latvijas Jūras Akadēmijā un 2008. gada vasaru es pavadīju uz tankkuģa “Kolka”. Šis ir stāsts par visu redzēto, pārdzīvoto, ienīsto un mīlēto. Par darbiem uz kuģa, emocijām, sapņiem un domām. 68. dienas es pavadīju braukājoties pa pasauli, redzot acīm nesaprotamus brīnumus un iepazīstot visu jauno. Bet sanāca tā, ka es iepazinu arī pats sevi.

Materiāls ir rakstīts dienu no dienas, tāpēc var būt nelielas izmaiņas un nesaderības tekstā. Ja kas rakstīts, piemēram, 16. dienā, ar solījumiem ko uzrakstīt/izdarīt 28. dienā, tas nenozīmē, ka tas tā būs. Jūra tomēr dinamiska vide.
Continue reading