Vakar māsīca pa ausu galam minēja, ka viņas skolā, pirmajā ģimnāzijiā t.i., vienu stundu esot vadījis pats Godmanis, un it kā esot izspļāvis frāzi: “Nemācīsieties, iesiet mācīties uz Turību”. Es tieši nepārprasīju kā tur bija, un gandrīz vai par šo teicienu aizmirsu, bet nav pat svarīgi, kas to teica. Lielākā daļa cilvēku uzskata tāpat – viss turībā ir pērkams – gan mācības, gan ieskaites, gan pats diploms.
Gribētu es izpausties aprunājot šo domu, bet vairāk kā līdz “tā saka tikai idioti” es nenonāku. Manam apgalvojumam ir vairāki pamatojumi:
1) Principā, tā saka tikai cilvēki, kas tur nemācās un nekad nav mācījušies. Kā var kaut ko tādu teikt, ja pat neesat pamēģinājis. Es taču, piemēram, nesaku ka Zimbavē attieksme pret tūristiem ir slikta, jo, kā pie velna es to varētu zināt, jo es taču vēl neesmu tur bijis.
2) Turībā dod zināšanas. Ticiet vai nē, bet dod. Tam par piemēru varu ņemt savu māti, kura aizgāja tur mācīties gadus 10 atpakaļ par juristu. Pēc mācību pabeigšanas viņa vēlējās strādāt par prokuroru, un, lai to darītu, ir jānoliek eksāmens. Eksāmenu lika daudz cilvēku, gan no LU juristiem utt., bet tika ieksā tieši cilvēki no turības. Sakritība?! Nē, vienākrši, ja cilvēks grib mācīties, viņam nav svarīgi kādā ēkā to darīt.
3) Labi, LU diploms ir “prestižāks” par turības diplomu, bet vai nav vienalga, kāds tavam diplomam ir prestižs, ja tu nedabū/tieši dabū to darbu, ko vēlējies?
4) Es pat pieņemu domu, ka tur varētu visu nopirkt. Tiešām nezinu, bet, iespējams, var. Un?!… … Viss ir pērkams. Un ja pienāks laiks, kad es būšu bagāts, man vajadzēs diplomu, bet nebūs laika mācīties, tā būtu lieliska izeja. Vot pasakiet, Jums nav pofig ko es esmu nopircis?!
Kā nuucha(cilvēks, kurš pameta RTU un iestājās turībā) teica:
1) [..]Skola. Vnk perfekti. Vismaz no pirmās dienas iespaidi vislabākie. Nav pat tā jocīgā sajūta, ka kaut kas nebūs labi, kā man tas bija RTU 1.kursā. Viss ir baigi forši. Gan pasniedzēji, gan studenti.[..]
2)[..]kopējais iespaids par Turību paliek augsts.[..]
Es jau vispār netaisos vēl pāriet uz turību, pamocīšos vēl tepat Jūras Akadēmijā, bet es neteiktu, ka turība ir tas sliktākais variants. Svarīgs ir cilvēka gribasspēks un mērķi, kas palīdz sasniegt to, ko vēlās, nevis augstskolas papīrīts.
