Anglijā tiek palaists realitātes šovs. Jēga skaidra – pāris fotogrāfi, kuri bildē dažādas lietas. Savācas pāris tiesnešu, pasaka tas labs, tas slikts, te slikti fotošops izmantots un izmet kādu nafig. Pēc n-tajām nedēļām attiecīgi paliek 1 purns, kurš tad dabū attiecīgi lielo balvu – savu izstādi un grāmatu. Principā jēga skaidra, cik liela auditorija un cik viņi nopelna, paši zin, bet es gribētu parunāt par kādu citu aspektu.
Lieta tāda, ka būsiet pamanījuši, ka agrāk metu te iekšā dažas bildes, pēdējā laikā retāk, t.i. pēdējo bildi, kas man kaut bišķi patīk, un pēc krāsām atbilst realitātei, ir nobildēta 10 novembrī.
Neesmu neko bildējis, jo beidzot esmu piefiksējis, ka es neko nesaprotu. Viss, ko esmu agrāk bildējis ir nenormāls sūds. Vismaz šobrīd tā liekas. Nolēmu, ka kamēr nesākšu iebraukt tajā visā padarīšanā un morāli nebūšu gatavs tā nopietni kaut ko sabildēt, nemaz necentīšos to darīt.
Pēdējos 3 gados esmu nobildējis apmēram 25Gb datu, kas līdzvērtīgi apmēram 13000 bilžu. 99% no tām šobrīd es vienkārši norakstu kā kaut ko nebijušu. Es nesaku, ka tas ir slikti, jo līdz tam brīdim un prāta stāvoklim, kādā esmu tagad, man vajadzēja nonākt, šīs visas fufeļ-bildes lika man saprast, kas ir kas, un ko nevajag darīt.
Bet atpakaļ pie temata par “Picture this”. Atrast veidotājus un nosist ap sienu. Kā pie velna kaut ko tādu var rādīt ēterā?! Sievišķi atvelk nobildēt kādu cilvēku pie jūras, bet tur nenormāli lieli un forši viļņi, vējš. Perfekta diena bildēšanai, bet viņa “F***, Sh**, Co**(šis palika ārpus kadra)…This is the worst day of my life(tjīp vissliktākie bildēšanas apstākļi). Vai arī parādīts, kā tur notiek labošana kadriem, kuri nav izdevušies. Cirks pa brīvu.
Viss, ko pāris vārdos gribēju pateikt ir tas, ka nevajag līst, tur kur nevajag. Un kamēr es kārtīgi nebūšu vismaz kaut ko iemācījies no fotografēšanas, i netaisos nevienam neko rādīt. Vismaz pagaidām!
