Archija Weblogs

2007. gada maijā es saņēmu vienu paciņu no ASV internetveikala 1200$ vērtībā. Saņemot uzaicinājumu, mani informēja, ka jāsamaksā nodokļos muitai 120Ls. Aizejot uz pastu, paciņu saņēmu, bet naudu no manis neprasīja. Ilgi nedomājot savācu paciņu un pamazām vilku to prom (tā bija vislielākā “paciņa” kādu es jelkad biju saņēmis).

Pēc trim mēnešiem man piezvanīja pasta darbiniece, sakot, ka neesmu nomaksājis nodokļus par saņemto paciņu, un mana atbilde skanēja apmēram tā: “Kā nesamaksāju?! Vai es varētu saņemt paciņu neiedodot naudu? Nevarētu! Bet paciņu es taču esmu saņēmis, tātad esmu samaksājis. Uz redzēšanos.”

Pagāja vēl kāds laiciņš, un zvana atkal – atkal lūdzot samaksāt, pārbaudījuši čekus vai vells sazin ko, bet manu maksājumu atraduši nav. Es gan īsti nelikos par to uztraucies, vien atcirtu, ka tas jau bijis pusgadu atpakaļ, tāpēc neatceros ko un kā maksāju.

Zvani turpinājās ar draudiem iesūdzēt mani tiesā utt., līdz mana māte-juriste piezvanīja šamajiem, un pateica apmēram to pašu, kas teikts iepriekšējās stāsta rindiņās. Lūk tad bija klusums (kurš teica, ka amatam nav nozīme un svarīgs tikai pats cilvēks. pff), līdz šis atgadījums par sevi atgādināja vēlreiz…pagājšnedēļ.

Atnāk aicinājums saņemt ierakstītu vēstuli. Tā kā es nezinu kur ir Garkalnes pasta nodaļa, tad palūdzu atnest sūtījumu man uz mājām. Sarunas laikā tika arī iegūta vērtīga informācija, ka sūtījums nācis no Citadeles ielas, tātad no muitas. Ap šo brīdi nelāgas domas šaudījās galvā, nekā laba, jo lieks iesūdzējums tiesā man par labu nenāktu. Lai arī tiesas procesu varētu vinnēt, tomēr čakarēties man vēlēšanās nebija.

Saņēmu es to vēstuli, un atnāk sekojoša informācija. “Nejaušā” kārtā par mani tika ievākta informācija, par visiem maniem nodokļu maksājumiem utt., un tika secināts, ka ir ieviesusies kļūda, t.i. esmu pārmaksājis nodokļus tālā pagātnē. Savu kļūdu viņi izlaboja, un nākamajā reizē paņēma no manis mazāk naudas. Praktiski, viņi mani tikai tā…informēja. Man jau liekas, ka pasta darbinieki uzrakstījuši kādu iesniegumu, lai mani pārbauda, taču nekas nebija atrasts, jo es taču esmu godīgs un kārtīgs pilsonis!

Stāsta morāle – ja gadās pastā nenomaksāt nodokļus un saņemt paciņu, tad nevajag arī maksāt tos tālākā nākotnē. Var rādīt visiem vidējo pirkstu, jo tā ir viņu vaina, ka nauda nav saņemta, un neko Latvijas pasts Jums izdarīt nevarēs.

Pēdējā laikā arvien biežāk un biežāk tiek apspriesta tēma par pirkšanu ebay’ā. Piemēram, onkulis izveidojis lapu ebayforums.lv, kur nu sabāzis reklāmas un stāsta par iepirkšanos. Tāpat arī forumos uzpeld ziņas, tur kā nu ietaupīt 3,5Ls uz matricu čupas iegādi un pasūtīt no ārvalstīm. Es savu pirmo pirkumu ībejā veicu apmēram piecus gadus atpakaļ, pirms pāris gadiem pat man bija maziņš “biznesiņš”, kad iepirku dažādas lietas tur, un pārdevu šeit(kas darbojās tīri labi līdz vienam jaukam brīdim). Bet ne jau par to ir stāsts – kāpēc neviens nestāsta to, kā pārdot ībejā?

Man no sākuma bija doma pastāstīt par pārdošanas procesu, t.i. uztaisīt ekrānšāviņu katram solim un pastāstīt kas un kā, bet par laimi tas process ir tik nodebilizēts, ka varētu iemācīt pat pērtiķim kaut ko nopārdot ebay izsoļu namā, kas atbrīvoja mani no lieka darba.

Vēl vairāk šo “nevēlēšanās pārdot” faktu pastiprināja mūsu mīļotā tēvzemīte, kurā mēs dzīvojam, jo paši jau zinam, cik ļoti liels procentuāls skaits pasaules iedzīvotāju zin, kur tāda Latvija atrodas, un, ja cilvēks nezina, kur atrodas tāda valsts, tad loģiski nospriež, ka tur dzīvo tādi paši krāpnieki kā Nigērijā vai vēl kādā tamlīdzīgā “interneta noziedzības karaļvalsts” zemē.

Bet es tomēr nepadevos un mēģināju kaut ko nopārdot ebay’ā… un ziniet ko – sanāca! Ne tik labi kā plānots, jo ļoti liels procents solītāju uzreiz atmeta ar roku solīšanai, ieraugot vārdu “Latvia” pie preces atrašanās vietas, taču kāds nezināms tips “Iosu Ibero Etxeberria” nepameta mani nelaimē un nosolīja manā izsolē, tādējādi praktiski garantējot sev vinnēšanu izsolē, kas arī notika. Cilvēks ātrs un korekts, naudiņu atsūtīja apmēram 2 stundu laikā pēc izsoles beigšanās.

Varbūt es nenopelnīju tik daudz, cik es būtu nopelnījis pārdodot tepat, taču tas pavēra jaunas durvis ebay lapai. Ir iespēja, ka vēl kāds nezin, ka paypal maksājumus var saņemt arī Latvijas iedzīvotāji, kas stipri atvieglina naudas saņemšanas iespēju, jo nav jāčakarējas ar čeku sūtīšanu vai ko tml. Es jau apsvēru iespēju sākt tirgot, teiksim, Crumpler somas vai ko tamlīdzīgu, kas būtu tīri labi man pašam, jo papildus ienākumi nekad par ļaunu nav nākuši.

Ko es ar to visu gribēju teikt? Angliski runājošo ir daudz, un lielai daļai no viņiem ir bail iepīties darījumos ar latviešiem, taču ir arī citas valstis, kuras līdvērtīgas mūsu pašu dievzemītei, un pārdot viņiem kaut ko ir daudz vienkāršāk. Galvenais, ticēt sev un viss būs kā plānots!

Paskatīsimies, cik liela vērtība mūsdienās ir ciparam divi!
2Ls – piens, maize, pudele minerālūdens;
20Ls – kārtīgas vakariņas:gaļa, makaroni, dārzeņi, saldējums, pāris aliņi, viskija pudele;
200Ls – mēneša īres maksa savienojumā ar vakariņām;
2000Ls – 15 gadus vecs auto, mēneša īres maksa, kārtīgas vakariņas;
20000Ls – vienas istabas neremontēts dzīvoklis 15km rādiusā ap Rīgu, vakariņas nedēļas garumā;
200000Ls – dzīvoklis vecrīgā, ne pārāk liels;
2000000$ – Ostas terminālis ībejā – klikšķis te, vakariņām diemžēl nepietiks.

Vispār, smird pēc naudas atmazgāšanas, bet nu…solītāji jau ir, jāskatās kurš vinnēs!