Fotoaparātu kari
Pēdējo gadu laikā arvien populārākas paliek digitālās spoguļkameras. Tirgus ir liels, naudas, ko nopelnīt, daudz, tāpēc arī ražotāji nesnauž. Visu savu mūžu esmu izmantojis Canon kameras. Principā, kādu kameru nopērk sākumā – to lieto visu mūžu. Gadās izņēmumi, kad cilvēki pāriet uz citu ražotāju, bet tas ir ļoti naudīgs process, tāpēc praksē sastopams reti.
Pirms brītiņa minēju, ka ražotāji nesnauž. Nesnauž tāpēc, ka katrs no ražotājiem palaiž tirgū gadā kādas 5 spoguļkameras un duci lēcu gadā, un patērētājs normālais steidz nopirkt savas fotokameras atjaunoto versiju. Piedāvāju apskatīties nelielu tabuliņu:

Taisīta no dpreview.com/
Ja paskatīsieties lielāku versiju dotajai bildei, tad redzēsiet, ka esmu salīdzinājis Canon iesācēju (sauktas laikam par pusprofesionālajām) kameras, kas ir laistas tirgū pēdējo 6 gadu laikā. Tabuliņā (no kreisās puses) redzamas kameras: 10D/20D/30D/40D/50D/300D/350D/400D/450D. Senākā no tām ražota 2003. gada sākumā, un pēdējā – pagājušā gada nogalē.
Ja ieskatās tabulā, cipari zibina acu skatienu un neko nevar saprast. Cenas svaidās no 100-1000Ls, megapikseļi ir no 6-15 robežās, dažnedažādi ISO rādītāji, Digic procesori figurē, bet viens cipars paliek konstants: sensor size. Visām kamerām tas ir pilnīgi vienāds – (apmēram) 22.5 x 15 mm, un tas ir vissvarīgākais fotokameras rādītājs. Tas ir matricas izmērs, kas nosaka to, cik kvalitatīva būs bilde. Citiem vārdiem sakot – visas šīs kameras ir pilnīgi vienādas!
Bet gadījās gan tā, ka es arī esmu uzķēries uz ražotāju ietekmi uz cilvēka psihi, un uzlabojis savējo 300D uz 20D. Bildēm jāsanāk tādām pašām, bet ir dažādi labumiņi, kuru dēļ var nedaudz piemaksāt. 20D ir pāris pogas augšpusē, lai regulētu gaismjūtību, fokusēšanās punktus, ekspozīciju, utt. Un tā ir smagāka. Viss. Sīkums, bet patīkami.
Īsumā: mans padoms – neskrieniet pakaļ apgreidam, Jūsu kamera ir pietiekami laba, lai ar to radītu tādas pašas bildes kā ar ražotāja dārgākajām versijām.









