Par kojām
Pagājušā gada 11. septembrī savā blogā veicu ierakstu, ka ievācos kojās. Gads ir pagājis, tagad spēju novērtēt to, ko šī vieta man ir devusi, kādi ir bijuši labumi un sliktumi, un kas tad galu galā notika.
1) Tajā rakstā es rakstīju, ka man bija nojausma, ka kojās visi visu laiku dzer. Pirmajā mēnesī šis fakts tika galīgi apgāzts, jo retais izdzēra pāris alutiņus, un aizgāja gulēt. Taču, tuvojoties pagājušā gada beigām, un it īpaši šī gada sākumā mans viedoklis atkal krasi mainījās. No vienas puses – tik tiešām, Latvijas Jūras Akadēmijas kojās visi brutāli dzer. Nekur nestaigā, īpaši nekomunicē ar pretējā dzimuma pārstāvē(jo, teiksim atklāti – tādu tur nav), un sadzeras, tad aiziet gulēt. Principā, ir izvēle, un lieta nav piespiesta, tāpēc tas ir katra personīgais lēmums – ja uzskata, ka kojās tikai dzer, tad tā arī ir, jo gandrīz katru vakaru var atrast kādu pārtiju, ja uzskata pretējo, tad var mierīgi iet gulēt un gandrīz nelikties nevienam traucētam.
2) Kāpēc es tur tomēr dzīvoju? Tam ir vairāki iemesli:
1) Lēti. Lētākas dzīvesvietas uz šīs pasaules(neskaitot gulēšanu zem klajas debess) vienkārši nepastāv. Mēnesī maksā 32Ls, pie tam cenā iekļauti visi komunālie izdevumi(gāze/ūdens/elektrība), un tikai jāpiemet 10Ls par internetu.
2) Tuvu mācībām – kopmītne atrodas 10m attālumā no manas mācību ēkas, un ir tīri ērti pamosties 20 minūtes pirms lekcijas sākuma, paspēt paēst, nomazgāties un vēl aiziet uz lekciju laikā.
3) Lai arī ko citi domātu par šo vietu, ka tur dzīvo tikai laucinieki, un principā negrib tur iet iekšā, jo tur viss ir prasts – galīgs stereotips. Esmu iepazinis daudz jaunu cilvēku, kas savā ziņā ir baigie čomi, jo ar viņiem ir pārciests daudz kas, ir gan līdzēts, gan izlīdzēts, un šos cilvēkus es neaizmirsīšu nekad.
4) Visus darbus, ieskaites, kontroldarbus es jau redzēju pirms es biju tos rakstījis. Kojās dzīvojošie ir diezgan draudzīgi cilvēki, un ar iegūto padalās, kas krasi atviegloja mācību procesu. No tās tautas, kas tur dzīvo – VIENMĒR atradīsies kāds, kas kaut ko zin vai saprot.
3) Vienīgais iemesls, kāpēc ir viens mīnusiņš dzīvojot kopmītēs ir leģendām apvīta persona kā “komendante”. Ja nebūtu šīs personas, tad tā vienkārši būtu visideālākā vieta, kur uzturēties, bet tā process nedaudz sarežģījas un var iekulties nepatikšanās.
4) No sākuma man ļoti nepatika tā vieta, kur atrodas mācības/kopmītne – leģendām apvītais Rīgas rajons “Bolderāja”. Bet ar laiku es apradu ar to vietu, un tā man pat sāka patikt. Tur nav nekādu izlecēju, visi mierīgi staigā apkārt un sūc savu aliņu, policija nevienu netramda, jo viņu vienkārši nav, viss ir tik prasts un brīnišķīgs vienlaicīgi. Pilsēta pilsētā – kā Domina, bet tikai labāk!
5) Viena lieta, ko vajadzētu piezīmēt, ir gulēt iešanas laiks. Dzīvojot kojās var aizmirst par miegu pēc “Panorāmas” vai kāda late night show. Tikai reto reizi es gāju gulēt ap vieniem naktī, parasti tur visi sataisā uz miegu ap 2,3 vai pat 4 no rīta, bet lielākoties uz rīta lekcijām visi pieceļas. Pāris stundas miega un nokapāta diena – pilnīgi ierasta parādība.
Vai es turpināšu dzīvot kopmītnēs nākamgad – tas ir strīdīgs jautājums, un patiesu atbildi es uz sitiena vēl nevarēšu pateikt, bet noteikti varu pastāstīt, ka šī bija vērtīga pieredze, un ja man būtu iespēja izvēlēties starp kojām un mājām, es noteikti izvēlētos kojas, un šo gadu, ko esmu tur nodzīvojis esmu izbaudījis līdz pēdējam pilienam.
