Archija Weblogs

Pirms pieciem gadiem, 9. janvārī, šajā vietnē, kas tolaik atradās adresē “http://archijs.ema.lv” tapa neliels ieraksts ar īsām pārdomām par to, kas tad šeit varētu būt. To, ka blogs noturēsies 5 gadus, un es ik pa laikam turpināšu uzrakstīt kādu ierakstu, es noteikti negaidīju. Bet dzīve tā iegrozījās, ka piecus gadus šeit parādās nelieli skricelējumi par visu, kas notiek man visapkārt.

Iesākumam, gribētu nedaudz padalīties ar cipariņiem. Šajos piecos gaos ir tapuši 1134 ieraksti un Jūs, mani lasītāji, esat komentējuši manus rakstus 14400 reizes, tātad vidēji 12 komentāri katram rakstam. Cīņa ar spamu ir bijusi nežēlīga, un ir izdzēsti vairāk kā 100 tūkstoši komentāru (102207, lai būtu tieši). Ja visu šo informāciju izvelk no datubāzes un saliek uz A4 lapām, tad lappušu skaits sniedzas pāri 3000.

Ar apmeklējumiem ir mazliet sarežģītāk, jo neesmu kādu laiku aizrāvies ar statistikas rīkiem, tāpēc tiešu ciparu es jums nepateikšu. Bet tā nedaudz parēķinot: šo blogu ikdienā apmeklē kādi 300 cilvēki (neskaitot RSS un tml. zvērus), tātad 5 gadu laikā tas ir apmeklēts vairāk kā pusmiljonu reižu. Es pieņemu, ka dažās dienās šis cipars ir bijis mazāks un visādi roboti ir ložņājuši apkārt, taču citās tas ir uzkāpis lielāks par 20000 lasītājiem dienā.

Bet mans mērķis nebija sabakstīt cipariņus šajā ierakstā. Mērķis bija pateikt paldies saviem lasītājiem. Īpaši liels paldies tiem, kas jau n-tos gadus seko līdzi maniem skricelējumiem gadu gaitā. Es mīlu šo vietni, jo varu sēžot pie datora ekrāna atskatīties uz savu dzīvi, redzēt kā esmu audzis, kā ir mainījušās manas domas un kādas muļķības esmu darījis.

Lielākajā daļā gadījumu blogi pastāv pāris mēnešus, daži izvelk kādu gadu, bet tādu, kas apgrozās tik ilgi nav jau nemaz palicis tik daudz, un es priecājos, ka man tas ir izdevies. Pēc idejas turpmākajā nākotnē šeit nekam nebūtu jāmainās, un saturam būtu jāpaliek tieši tādam pašam – par visu man apkārt notiekošo.

Tiem, kas nezin kas ir RSS, sniegšu nelielu ieskatu. Wikipēdijā RSS tiek raksturots šādi:

RSS ir XML tīmekļa sindikācijas failu formātu saime, ko plaši izmanto ziņu tīmekļa vietnes un tīmekļa žurnāli. Ar šo terminu apzīmē trīs standartus: Rich Site Summary (RSS 0.9x), Really Simple Syndication (RSS 2.0), RDF Site Summary (RSS 0.9 un 1.0)
RSS izmanto lai piegādātu atsevišķas tīmekļa satura vienības, kopā ar īsu aprakstu un saiti uz pilno saturu. Informācija tiek piegādāta kā XML fails, ko sauc par RSS padevēm, RSS barotnēm, RSS straumēm jeb RSS kanāliem.

Izlasot šo nelielo aprakstiņu mums noteikti nebūs skaidrs kas pie velna tas ir. Mēģināšu izskaidrot citiem vārdiem:

Ārčija weblogam ir bloga ieraksti. Ja jūs vēlaties skatīties blogu bez dizaina, tad rakstu padeve izskatās šādi, t.i. “teksts un nosaukums” formā. Kāpēc tādu vajag? Tāpēc, ka, izveidojot šādu apakšlapu, var ievērot vienotus standartus internetā, tādējādi spējot apkopot šo infomāciju no simtiem avotu vienuviet, kādā programmā vai interneta lapā.

RSS savu popularitāti piedzīvoja pirms vairākiem gadiem, kad šādu barotni taisīja visi, kam nebija slinkums. Blogu autori, ziņu dienesti, bāri, klubi, autoservisi, Krēslas un Harija Potera forumi, un tml. Cilvēki vāca šos avotus, un katru dienu tiem nevajadzēja apmeklēt simtiem lapu, lai iegūtu visu interesējošo informāciju. Bet parādījās neliela problēma, t.i. šie datu savācēji burtiski sprāga no ziņām, un indivīds ziņām izniekoja vēl vairāk lapu, jo katru brīdi autoserviss ziņoja par atlaidi riepām vai jaunu mušiņu parādīšanos makršķernieku veikalā. Tātad figņa, kam būtu jāatvieglo darbs un jāietaupa laiks, prasīja vēl vairāk uzmanības nekā iepriekš. Ap šo brīdi, kā man šķiet, šīs RSS padeves visi vienkārši ignorēja, un lasīja interesējošās lapas kā agrāk – iedrukājot adresi pārlūkā.

Ar twitter’a parādīšanos RSS barotnes atdzima jaunā ādā. Tika izveidoti profili, kas savāc šos visus ierakstus, un attiecīgi tiem var sekot, un ziņas parādās tavā kopējā čivinājumu plūsmā. Es to redzu kā vēl lielāku ikdienas aizdiršanu. 1000 čivinājumu, starp kuriem 100 dažādu linku. Kurš labs, vai kurš slikts – nevar izsecināt. Tātad es, pārnācis mājās, jau tā noguris un uz miegu velkošs vēlos palasīt ziņas. Bet jāiznieko ntās stundas, lai lasītu kurš ko ēdis, dzēris, redzējis, lasījis, domājis utt. Es domāju, ka ir jau tādi, kas izlasa visus mazos ierakstus, bet piedošanu – man īsti nav ne laika, ne vēlēšanās to darīt.

Pareizi jau būtu domāt – negribi, nelasi. Bet es gribu lasīt, un, lai palīdzētu man, vajadzētu izveidot filtru. Filtru, kurš atlasa informāciju un publicē Latvijas internetā aktuālāko dienas informāciju. Manā skatījumā tā būtu vienkārša lapa, kurā, piemēram, būtu apkopotas 5 svarīgākās ziņas, svarīgākā bilde un varbūt vēl kas. Apmēram tam būtu jāizskatās šādi:

Nu lūk, ar šādu lapu gan vilks paēdis, gan zaķis dzīvs. Un nečurājiet pret vēju.

Šobaltdien, ienākot gandrīz katrā globālā tīmekļa lapā mums ir iespēja komentēt ierakstus. Blogos drukājam atbildes autoram, delfos noliekam melus un pasakam paldies katrā no pirātiskajiem portāliem.

Augusta vidū Latvijā parādījās jaunums – blogs bez tekstveida komentēšanas iespējas. Autors ļoti pozitīvs un radošs džeks – A. Barānova kungs (ja kas, viņš bija tas, kas taisīja Ā. Webloga logo). Šajā brīdī nepārprotiet, komentāri nav “noslēgti”, vienkārši teksts ir nomainīts ar bildēm.

Neko jau īpaši svarīgu negribēju pateikt, un intervijas ar autoru, kuru Jūs principā tāpat neizlasītu, nebūs. Gribēju tikt bilst, ka ideja ir “awesome”, un cerams, ka vietne dzīvos vēl ilgus gadus!

Apmeklē ablog.lv!

Tā, lai neaizmirstu, piezīmējam sev. Videouzstāšanās svētdien @ PečaKuča:

Atrodi mani:

Narkomanc’a skice:

Un kāda domas par prezentāciju lietuviešu valodā:

14:20 prezentacijai „10 priežasčių neturėti blogo“ būtų labiau tikęs pavadinimas „10 dalykų, kuriuos reikia žinoti prieš pradedant rašyti blogą“. Akivaizdžiai autorius norėjo šokiruoti pavadinimu, bet realiai kalbėjo apie tokius dalykus kaip talpinimo paslaugų kainos, papildomas žinias apie tokias tarnybas kaip FeedBurner ar Technorati. Taip pat apie tai, kad tavo blogas yra lyg tavo antrasis CV bei apie komentarų trolius, kurie silpnesnį psichiškai žmogų gali privesti prie baisių poelgių. Neišsigandau – rašysiu blogą toliau.

Netyčia papuoliau į prezentacijos apie Silverlight pabaigą. Šiek tiek per daug techniška ir per daug nuobodi ji man pasirodė, bet kadangi nemačiau pradžios, negaliu teisti.

Bildes, video un teksts pieder to autoriem, šeit zemāk linki, no kurienes ņemti. Ja vēl kādam ir kaut kas, kur parādās domas par manu prezentāciju un/vai bildes, padodiet ziņu. Paldies!
Viss rakstam ņemts no:
http://2-2.lv/narko/
http://pocius.lt/
http://barcamp.lv/
http://www.b20.lv/
http://www.beta.lv/

Šeit diez vai varēsiet atrast prezentācijas sarakstus u.c. fīčas, bet tas būs tīrs mans pēdējo 24 stundu atstāsts. Viss sākās ar to, ka ap septiņiem ierados Sunset bārā. Pie galdiņiem sēdēja Atoms, Laacz, Staņislavs no Ukrainas. Papildus ierastajām sarunām Atoms ļoti cītīgi mēģināja ieskaidrot par kokteili “Ferrari”, kurš it kā esot baigi kruts. Tomēr, neskaitot viņa apņēmību, Atoma sabiedrotie nebija priecīgi. Viņi bija pat “poker feisoti” vai skatījies ar dumiem ģīmjiem kamēr Atoms darīja savu lietu.

Laika gaitā cilvēku palika arvien vairāk un vairāk, un varēja beidzot sākt atpazīt kaut kādas redzētas sejas. Kaut gan arī jaunu netrūka, ar kurām varētu iepazīties un parunāt. Smējāmies ar lietuvieti Mindaugas’u, dzērām ar eestiem, krieviem, austriešiem, bet lielākoties gan ar letiņiem, taču ar čukčām nesanāca.

Bija gan neliela uzruna no tā tur vārdabrāļa, kas māk runāt(tas tur), gan arī azerbaidžānieši pacienāja ar “pahlavu”(nezinu kā tas ir latviski). Vakars bija jautrs, pat neminēšu visus cilvēkus, kurus iepazinu un ar kuriem runājos – bet tikai dažus.

Zinu, ka guņčas blogu lasu sen, bet tā dzīvē ar viņu nebiju ticies nekad. Likteņa sakritība, parunājāmies, un beigu beigās paliku pie viņa pa nakti, jo nokavēju autobusu un, lai nav jākuļās līdz mājām un tad rīt no rīta 8 uz hoteli jābrauc, jo biju apsolījis Atomam uzstādīt kompjus un projektorus. Ticiet man, ja Jūs viņu satiekat vēl šovakar vai rītdien – nenožēlosiet. Parunāt interesanti par visām tēmām ar labsirdīgu cilvēku – labs laika pavadīšanas veids. Vēl divas jautras personas – Alise no orb’a un Ilze(ar oranžu lentīti)

Tā kā naktsmītne tika sarunāta, tad varēja tusēt tālāk. Mēģinājām tikt Radiobārā, bet bišķi pietrūka līdz gadiņiem, tāpēc bīdījāmies uz Stella Pubu, kur vēl pa ceļam sastapām Pēteri no liepajasbloga.lv. Pēc sarunām un smiešanās Guņča piedāvāja labu variantu – aliņš mājās. Kaste. Un no tādiem piedāvājumiem neatsakās.

Lai paliek tā māju daļa, bet laiku pavadīju tiešām INTERESANTI, smejoties bez apstājas līdz 7 rītā. Nekāda miega, nomazgāties, kafija, eneržī un uz Revalu štellēt kompīšus. 8 no rīta – 2 cilvēki ieradušies. 9 no rīta – daļa žiperīgi skraida apkārt, daļa pusdzīvi(pusbeigti) blandās apkārt.

Tā kā miegs ļoti ļoti nāca, tad principā nevarēja apstāties. Apsēdies – miedz ciet. Windows domā – miedz ciet. Tāpēc centos visu laiku kustēties un neapstāties. Saštellēju kaut kādus 4 datorus un uzliku barcamp logo, atvadījos no Ilzes un devo brokastīs uz karambu. Bet ne jau tikai brokastīs…

Lieta tāda, ka man nebija izveidota prezentācija. Tad nu es pusbeigts, miegains, noguris sēdēju pie galdiņa, tulkoju savu sakāmo krieviski(nolēmu runāt krievu valodā) un drukāju prezentāciju angliski. Aizgāju atpakaļ, dr.lv prezentācija, aliņš ar Guņču, un re kā – prezentācijas laiks jau klāt.

Prezentācija izskatījās šādi(jācenšās savienot ar iepriekšējo rakstu):

| View | Upload your own

Džeremijs un Sandis atsaucās pozitīvi. Kļūda ko izdarīju – ieliku dumā laikā. Vienas no apmeklētākajām prezentācijām bija paralēli manējai. Otrais – vajadzēja iet uz PečuKuču. Manējā prezentācija tieši tur iederētos. Nolažoju, tā teikt. Rītdien mēģinājums 2 ar kļūdu. Visi kas atnāca – liels paldies. Visi kas neatnāca – vēl ir iespēja laboties rītdien. Uz vēlākajām daļām nepaliku, jo jutos fiziski sagrauts un tagad Shutdown’ā uz stundām 15, lai rītdien var kārtīgi atvadīties no mūsu ārvalstu draugiem!