Archija Weblogs

Pēdējo mēnešu laikā esmu piefiksējis, ka man konstanti kaut ko lūdz uz ielas. Varbūt man paskats tāds laipns, varbūt sejas vaibsti liecina par maniem izpalīdzīgajiem nodomiem, bet fakts paliek fakts – man diendienā piesienās dažādi cilvēki, prasot kaut ko uz ielas.

Domāju, ka vispopulārākais, ko prasa ir nauda. Piemēram, pirms neilga laika man viens čalis uzstājīgi lūdza 50 santīmus aliņam. Ok, ja nu uz pohām gribās, tad lai ņem. Iedodu, šamais paiet pāris metrus un jau nākamajiem stāsta to pašu stāstu. Kretīnisms.

Otrais laikam būtu cigaretes. Hell, neviens normāls cilvēks stacijas rajonā uzpīpēt vairs nevar, neizdalot puspaciņu ikdienas dīkdieņiem.

Nevar arī nepiefiksēt reklāmas, kuras palikušas diezgan populāras pēdējā laikā – Glābiet bērnus, glābiet slimnīcas, palīdziet valstij, ziedojiet tam un tam.

Starp visām ierastajām lietām, man ir piedāvāts nopirkt smaržas/ķēdītes/narkotikas, palīdzēt ar naudiņu grūtā dienā, ziedot jehovas lieciniekiem, nopirkt krišņu grāmatas, iedot naudu dīvainiem pasākumiem un tml.

No sākuma neatteicu dažādiem lūgumiem, ik pa laikam kādai omei latu iedevu vai kapeikas iemetu tiem 3 džekiem ar ģitārām stacijas tunelī, bet šobrīd situācija ir tāda, lai teiktu “Ejiet dirst”. Visiem grūti, laiks cīnīties pašam nevis dzīvot uz garāmgājēju labvēlības.

Kāpēc? Tāpēc ka viena no lietām ko es patiesi nicinu ir 20 gadīgi čaļi, kas stāv pie McDonalda un prasa pāris latiņus ēdienam. Gribi ēst – strādā nevis centies izspiest santīmus no kāda. Mēs visi esam atkarīgi no kaut kā (kafija / cigaretes / alkohols / internets / kino / saldumi / hobiji / grāmatas / lalala) (izņemot mani, manai personībai visādas atkarības nepielīp!), un ja gribam apslāpēt savu vēlmi, jāsāk domāt ar galvu.

Sāksim ar to, ka šodien izlasīju ļoti motivējošu un informatīvu rakstu par alkoholu. Tā kā tribīnē mani nemīl un mēģina apmelot, tad nāksies vien rakstu pārbublicēt šeit ar dažiem maniem komentāriem. Pilsoniskie zinātnieki atradušies, bļ*.

Liekas, ka alkohols palīdz atbrīvoties no ikdienas problēmām, ļauj justies pacilātiem un jautriem, vairo drosmi un pašapziņu. Taču tās ir maldīgas izjūtas. Mūsdienās, redzot plašo alkoholisko dzērienu piedāvājumu un pielietojumu, tiek aizmirsta to patiesā ietekme uz organismu.

Tās NAV “maldīgas izjūtas”. Alkohols tiešām palīdz atbrīvoties un risināt ikdienas problēmas, ļauj justies pacilātam, vairo drosmi un pašapziņu.

Alkohols ir spēcīga narkotika
Tas rada atkarību, īpaši, ja tas tiek lietots daudz un bieži.

Zobupasta arī rada atkarību. Mēs to lietojam daudz un bieži!

Sākotnēji, nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā, un pārsvaru iegūst uzbudinājuma procesi. Tas izpaužas kā eiforija – pacilāts garastāvoklis un raksturīgais reibums. Šai stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs, zūd paškritika un paškontrole. Parasti palielinās ēstgriba un pieaug dzimumtieksme. Ja alkohola koncentrācija asinīs turpina pieaugt, tiek nomākti arī uzbudinājuma procesi galvas smadzenēs – cilvēks kļūst miegains, var būt apziņas traucējumi un pat bezsamaņa. Lielas alkohola devas rada gan galvas, gan muguras smadzeņu nomākumu. Šai stadijā izzūd refleksi, atslābst muskulatūra, var apstāties sirdsdarbība un elpošana, jo tiek nomākti dzīvībai svarīgi centri iegarenajās smadzenēs.

Tagad lūdzu pastāstiet, uz kuru 2 aliņi iedarbojās kā viagra (attiecīgi vieglā alohola stadija 0,5-1,5 probiles). Ja tas tā būtu, tad kāda jēga pirkt viagru pa 30$(pēdējais piedāvājums epastā), ja divus alutiņus var nopirkt pa 3$. Velns ar viagru, nopērkot 2 aliņus var arī ietaupīt uz narkotiku rēķina, jo kā nekā iestājas eiforija.

Alkohola reibumu jeb akūtu saindēšanos ar alkoholu var arī iedalīt stadijās atkarībā no alkohola koncentrācijas asinīs.
Viegls alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 0,5 – 1,5 0/00. Tas atbilst augstāk minētajai uzbudinājuma stadijai.
Vidējs alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 1,5 – 2,5 0/00. Šai stadijā novēro intensīvas garastāvokļa maiņas – cilvēks kļūst kašķīgs, neapmierināts, aizvainots. Tas bieži noved pie konfliktiem. Reibumā cilvēks parasti aizmieg un guļ dziļā miegā. Pēc pamošanās ir intoksikācijas pazīmes – sausums mutē, slāpes, galvassāpes, gausums. Vairākas dienas saglabājas samazinātas fiziskās un psihiskās darbaspējas, jo alkohols pēc tā lietošanas organismā saglabājas vēl vismaz 48 stundas.
Smaga reibuma pakāpe, kad alkohola saturs asinīs ir 2,5 – 3 0/00. Tas atbilst narkozes vai agonālai stadijai. Zināms, ka vienreizējā nāvējošā deva cilvēkam ir apmēram 1 litrs degvīna.

1 litrs šņabja (viskija, džina, jēgera n stuff) – nāvējoša deva. 20 piecdesmitnieki nakts gaitā, rēķinot – vakara gaitā reizi 30 minūtēs jāizdzer 50 grami, lai nomirtu. Tātad, mans dārgais anonīmais draugs – cik reizes tu sava mūža laikā jau būtu nomiris?

Statistikas dati liecina, ka attīstītās valstīs viena trešdaļa iedzīvotāju alkoholu nelieto vispār – ir atturībnieki, otra trešdaļa ir sadzīves alkoholiķi, kuri alkoholu ikdienā lieto reti vai reizēm nelielos daudzumos. Bet pārējiem sabiedrības daļai ir nopietnas problēmas saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Tas nozīmē, ka vidēji viena trešdaļa iedzīvotāju ir alkoholiķi.

Manas statistikas dati liecina, ka alkoholu vispār nelieto apmēram 10% iedzīvotāju. Pārējie ir sadzīves alkoholiķi, kuri reizi pa reizei kaut ko iedzer (kurš biežāk, kurš retāk). Izlasot iepriekšējās rindkopas, pārējie ir līķi.

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir vērojama tendence palielināties to skolēnu skaitam, kas lieto alkoholu. Bez tam arvien jaunāki skolēni nobauda apreibinošos dzērienus. Pēc pēdējiem statistikas datiem Latvijā 88% 16 gadus vecu skolēnu jau bija lietojuši alkoholu.

Pēdējo mmm…100 gadu laikā?

Jo plašāka ir alkoholisko dzērienu pieejamība, jo biežāk sastopamas ar alkoholu saistītas problēmas. Mūsu valstī alkoholiskie dzērieni ir plaši pieejami – nopērkami gandrīz katrā pārtikas veikalā visu diennakti, bez tam to cenas nav īpaši augstas.

Kurā īsti valstī autors dzīvo? Ja es nemaldos, tad pēdējos 6-8 gadus Latvijā NAV IESPĒJAMS iegādāties alkoholiskos dzērienus veikalos no plkst. 22:00-08:00.
Continue reading

Šodien ejot pa ielu kaut kā nonācu līdz vienam sacinājumam. Sāksim ar priekšsākumu stāstam… Ieejam mēs lielveikalā ieprikties, t.i. nopirkt ēdienu visai nedēļai. Paņemam viskautkādus produktus, bet kamēr staigājam, teiksim noplēšam gabaliņu tikko izceptas maizes vai atveram ūdens pudeli un nedaudz padzeramies. Bet kopumā tas taču nekas TĀDS nav. Iepērkamies, teiksim uz 50Ls, un kas tad, lojāls klients nevar padzerties malciņu ūdens, kamēr staigājas? Tā taču mēs visi daram!

Tāds pats stāsts ir ar alkoholiskajiem dzērieniem. Ieejam veikalā, attaisam, teiksim, viskija pudeli un ejam pie kases. Saruna:
-Jums 18 ir?
-Jā ir.
-Dokumentus?
-Nav.
-(te jābūt sarunas turpinājumam).

Un tagad pastāstiet, kura pārdevēja nepārdos? Par bojātu preci ir jāmaksā taču! Vēl bezkaunīgākiem kandidātiem pie “nepārdošanas operācijas” turpat pie kases stāvot iesaku atvērt pudeli un kādus 50 gramus nodzert.

Idejas, strādās vai ne?

Pēdējie manas dzīves mēneši bijuši “interesanti”. Daudz ko esmu iepazinis, redzējis, izbaudījis dzīvi. Tā kā man patīk izklaidēties, iespējams, pat bišķi vairāk par pārējiem, tad es sev īpaši neatteicu arī izklaides. Tusējos katru piektdienu, sestdienu, bieži vien arī darbadienās. Viss jau bija forši, bet…bet sanāca visādas muļķības. Nedaudz salaidu lažu mācībās, nebija laika rakstīt, fotografēt, domāt, jo konstanti izklaidējos un gulēju. Jau kādu laiku biju domājis, ka nu jāpiebremzē, jāpiebremzē, bet tas nepalīdzēja.

Tad vienā jaukā dienā radās doma – 14 dienas bez tusiņiem. Askētiska dzīve – mācības, darbs, miegs. Pēc 2 dienām ienāca cita doma prātā – 14 dienas taču ir fuflis, īstenībā. Īss laika periods. Nāca cits…

60 dienas. 8 piektdienas, 8 sestdienas, apmēram 60 jubilejas/vārdadienas draugiem(no kuriem dažas tāvaitā jāapmeklē). 60 dienas jānodzīvo bez dajebkāda alkohola. Pat ne aliņa ne. Pat ne bezalkoholiska(jo tur ir 0,3-0,5 promiles). No sākuma doma izklausījās nereāla, taču ja tā padomā – neesmu jau es TIK ļoti nodebilizējies, ka nevarētu to izdarīt.

Piemēram, pateicoties siltajam laikam, tika atklāta šašliku sezona. Jūra, saule, šašliks, draugi, veselības dzēriens. Ne jau alus, tāds bezalkoholisks, saldeni pretīgs kvass. Visi dzer apkārt aliņus, bet tu ar kvasiņa pudeli. Un ziniet ko – nav nemaz tik ļauni. Īstenībā, ir pat ļoti labi!

Tas bija viens no soļiem manas dzīves maiņai, visi pārējie – vēl procesā. Divas lietas ko vēlos pateikt – 1)informēšu Jūs, ja tomēr kādā no šīm dienām izdzeršu kaut 1 gramu alutiņa, un derības būs lauztas; 2)bildīte, kurā tiek noslēgtas derības(tas otrs džekiņš arī parakstījās uz tieši to pašu), tāpēc mēs varētu uzrīkot totalizatoru. Kurā brīdī es tad to alutiņu izdzeršu, kurā nedeļā, vai izturēšu līdz galam, un vai izturēšu ilgāk par to otro čali(Armandu(labs cilvēks, ja godīgi))!

Ja kāds izdomā pēkšņi, ka lūk, nav ko darīt – jāmēģina kādam draugam Londonā nosūtīt ēdienu, cigaretes un alkoholu – varat nemēģināt.

Lieta tāda, ka man viens draugs no gada sākuma mācās Londonā(viņa blogs, ja kas) un pēc skype videočata nonācām pie secinājuma, ka jānosūta viņam šis tas no Latvijas. Teica, ka būtu gatavs nogalināt par lido šašliku. Tad nu aizgāju uz veikalu, nopirku visu vajadzīgo, bet redziet – nevar nosūtīt.

Pirmkārt, nekādā gadījumā šķidrumus nedrīkst sūtīt ar pasta starpniecību. Pilnīgi izslēgts. Otrkārt, arī cigaretes atsūta atpakaļ, jo no 15. jūnija tās nekādīgi netiek pāri UK robežai. Gaļu es neuzdrošinājos sūtīt.

Ja kādam zināms kāds kurjerpasts, kurš to var paveikt – dodiet ziņu!