Archija Weblogs

2007. gada 28. jūnijā es iegādājos sev Apple Macbook datoru. Kopš tās dienas ir pagājis gandrīz pusotrs gads, bet īsti neviena raksta par Macbook’u nav bijis. Ir pienācis laiks nedaudz par to pastāstīt.

Nekā it kā jau īpaša nav – laptops kā laptops, balts, ar aizgrauztu āpolīti uz vāka, klaviatūru un webkameru. Taču pateicoties tā sistēmai tas padara to par labu ierīci.

Pastāstīšu par pašu MacOS (āboļa operētājsistēmu)- kādas programmas lietoju un kāpēc tā. Pirmkārt, pati darbavirsma:

Parasti es darbavirsmu turu tīru un tukšu, jo pateicoties finder’am, visu var brīnišķīgi sakārtot. Uz darbavirsmas parasti nonāk kādi faili, kuriem vēl jānonāk kādā noteiktā mapītē, vai jāidzēšas pēc tam.

Bet darbavirsma man nav viena, es ar “Spaces” palīdzību lietoju sešas. Agrāk bija četras, bet kaut kā vieta sāka aptrūkties, tāpēc bonusā nāca divas klāt. Tās ir tik daudz tāpēc, ka man vairs nekad nav jāver ciet programmas. Es tās atveru vienreiz nedēļā, jo pateicoties Macbooka burvībai tas nav jāslēdz ārā. Atveram un viss jau ir gatavs darbam.

Pirmajā darbavirsmā vienmēr ir vaļā interneta pārlūks Firefox.

Otrajā darbavirsmā es parasti turu vaļā pasta programmu “Mail”. Izmantoju es gmail pastkasti, taču sūtīšana/saņemšana noris tieši no šejienes. Tas tāpēc, lai visi mani pasti būtu pieejami arī tad, ja man nav pieejams internets.

Mail man patīk tāpēc, ka tam ir pieejamas pāris lietas, kuras padara dzīvi vieglāku, t.i.:
1) Meklētājs – ievadam jebkādu frāzi un jau pēc sekundes tiek parādīti visi pasti, kas satur doto frāzi. Man ir saglabāti 10000+ epasti, bet meklētājs vienalga izpilda savu darbu ātri.

2) Meilu mētāšana pa mapītēm. Kad kāds pasts pienāk, tas uzreiz dodas uz sevis noteikto mapīti, tādējādi tiek saglabāta kārtība. Bet ja atnāk čupa ar epastiem, nav jārokās katrā mapē atsevišķi, visi “Nelasītie” rādās vienuviet!

Nākamajā darbavirsmā vienmēr tiek skandināta mūzika, tāpēc īpaši iTunes programmu nav jāver ciet. Jebkurā gadījumā programma pati atveras pie iPoda vai iTelefona pievienošanas. Pati arī atrod visus disku vāciņus, lai acis priecē vajadzīgajos dzīves gadījumos.

Nākamajā darbavirsmā parasti tiek lejupielādēts kāds seriāls ar Transmission palīdzību. Tā kā daudz vietas torrentu klients neaizņem, tad arī blakus atrodas vieta Skype sarunām.

Tālākās virsmas jau ir brīvas, taču tiek izmantotas dažādu citu darbu veikšanai.

Nedaudz arī par programmām, ko tad es izmantoju ikdienā:
Fotogrāfiju apstrādei/skatīšanai/kategorizēšanai: Aperture;
Programmu dzēšanai: AppZapper;
Vārdnīca (LV-EN; EN-LV; EN-EN utt.;) – Dictionary;
Flicker kontam http://www.flickr.com/photos/archijs : Flickr Uploadr;
Kalendārs: iCal;
Ofisa darbiem: Microsoft Office 2008;
FTP: Transmit;

Vēl ir šis tas izmantojams (kopā 76 programmas uzrāda), taču tās netiek palaistas ikdienā, tikai retumies, kad vajag.

Papildus patīk izmantot MacOS iebūvēto fīču “Expose”. Respektīvi, nospiežam podziņu, un visas programmas samazinās, lai ir redzamas uz desktopa, un ieklikšķinam tajā, kuru vajag. Izskatās apmēram tā:

Bet tas nav atkarīgs no atvērto logu skaita, darbojas arī ar vairākiem..daudz vairākiem.

Patīk arī tā sauktais “Dashboard”. Piespiežam podziņu un iegūstam šādu tādu vērtīgu informāciju, t.i. kalendāra uzdevumus, laika prognozi turpmākajai nedēļai, kalkulatoru, varam pierakstīt šo to utt.

Nevarētu arī iedomāties savu darbu bez meklētāja. Atkal jau – tas īsti nedarbojas kā windowsā, bet nedaudz atraktīvāk un intuitīvāk. Iedomājamies ko mums vajag, uzdrukājam, spiežam enter. Ja jāmeklē kas dziļāk, nekādu problēmu. Meklētājs meklē visur – attēlos, epastos, mapēs, dokumentos, bildēs, kalendārā utt.

Principā, iebūvēto doku varētu atslēgt, jo šobrīd tajā tikai tiek rādītas atvērtās programmas, ja man ko vajag, finders un veram vaļā.

Principā, šis ir labākais gadžets kāds man jebkad ir bijis (neskaitot to spēli, kur vilks no Nu Pogodi ķēra ripojošas olas no vistām). Gadžets, kurš nekarās, nesagādā man nekādas vīrusu problēmas, kalpo par mācību, izklaides un darba instrumentu. Portatīvais, kura vārds rakstāms ar lielo “P”.

Vēl arī, ja nu gribās uz Windows’a kaut ko padarīt – tā joprojām nav problēma. Varam darboties to uzslēdzot pa visu ekrānu, vai arī tāpat paralēli turēt to kā logu.

Pāris lietas, kuras man noteikti vēl patīk:
* Nav nekādu problēmu ar draiveriem. Piespraužam klāt dajebko – printeri/skaneri/fotoaparātu/digitālo plašu atskaņotāju – viss strādā. Nekādu instalāciju vai kā tāda.
* Baterijas darbības laiks pirmajos mēnešos pārsniedza 4 stundas. Tagad jau tā, ap divām izvelk, bet tas ir tāpat ļoti daudz salīdzinoši ar citiem portatīvajiem.
* Sleep režīms: Es datoru neslēdzu laukā praktiski nekad. Aizveram vāku, viss. Atveram vāku, paiet kādas 2 sekundes varam strādāt no tās pašas vietas kur iesākām. Nekādu ilgu ielādēšanos vai kā tāda!

Ka tad man īsti nepatīk? Lielā mērā nekā īpaša, taču:
* Tas paliek netīrs, it īpaši tajā vietā, kur es turu plaukstas.
* Plastmasa varēja būt drusku cietāka, man ir tieši 4 plaisas – augšējā panelī un apakšējā panelī pa 2, kur atrodas pastipri magnēti, lai turētu vāku ciet.
* Karst, ka grūti klēpī noturēt.

Jebkurā gadījumā, ja kāds grib palasīt detalizētu izskatu, ejam pie nbinc, viņš pacenties vairāk par mani.

Pirms divām nedēļām es sev nopirku Mac Mini datoru. Mac mini tika prezentēts pirms pāris gadiem un uz šo brīdi tas ir vismazākais makintošs pieejams tirgū.

Pirms vairāk kā 20 gadiem Apple prezentēja 500$ datoru. Un kā jau saka, ka vēsture iet kā pa spirāli, tad Apple izlaiduši tādu pašu datoru vēlreiz. Bet kopš tā laika pati operētājsistēma ir gājusi garu ceļu un pa šiem 20 gadiem lietas ir radikāli mainījušās.

Īstenībā Mac mini ir kompānijas Apple biznesa modeļa maiņa. Agrāk Makintoši tika pozicionēti kā dārgā gala datori, bet mac mini to visu apgrieza kājām gaisā.

Šobaltdien, mini ir vislētākais pieejamais Apple dators, un tiem, kas grib lietot makintošu mājās interneta pārlūkošanai, dokumentu drukāšanai, kino un mūzikas atskaņošanai – visideālākais variants. Bet ne tikai cena aparātam ir lieliska, lieliski ir arī tā izmēri. Principā, iedomāties tā izmērus nav nemaz tik grūti. Paņemam 5 disku vāciņus, saliekam tos vienu virs otra un skatamies uz tiem. Tad nu šis makintošs ir mazāks par disku čupiņu, kas stāv jūsu priekšā.

Runājot par konfigurācijām, manējam mazajam ir 1,4ghz procesors, 1gb rama, 40gb cietais disks un pusducis visādu ieeju/izeju. Brinumākais – mazā kastīte arī atskaņoju mūziku. Ne pārāk jauki, ne pārāk daudz – bet tomēr atskaņo!

Pie aparāta mīnusiem es varētu uzskaitīt tā atvēršanu. Fizisko. Atskrūvēt pāris skrūvītes nesanāks, jo to vienkārši nav. Un tad nu jālauž vaļā ar skrūvgriezni, kas nav īpaši patīkams process jauniegādātam gadžetam. bet kad kastīte ir atvērta, tad nu gan skrūvju vairāk nekā vajag.

Vēl arī neliels klupšanas akmenis būtu tā sūdīgā videokarte. Šo var kompensēt 2GB ram’a čips,

Bet ne jau datora detaļas ir datora spēks, tā ir tā programmatūra. Un šim aparātam iekšā jau ir viss, kas vajadzīgs normālam darbam. Praktiski nekādu konfigurāciju, čakarēšanas, instalēšanas utt. Ieslēdz un strādā.

Nopirku es viņu pa 315$, plus 40$ pasts un 25$ muitas izdevumi. Tātad, kopumā agregāts izmaksāja man personīgi nedaudz zem 200Ls robežas.

Pēdējā laikā ļoti daudzās filmās, seriālos utt. ir redzami Apple datori, laptopi lielākoties. Bet nevar apgalvot droši, kāpēc?

Lieta tāda, ka kaut kāds cilvēks, kurš divas reizes redzējis ābolīti(Macbook vai Macbook Pro) spēs to atpazīt dzīvē vēlreiz – gan no maza attāluma, gan no liela. Pat ja cilvēkam(arī Zandim) liekas, ka visa šitā padarīšana ir sūds, tāpat viņš zin kā šis “sūds” izskatās un spēs to atpazīt.

Bet bieži vien šis “iekostais ābolīts” filmās ir aizlipināts ciet. Pagriež kameru no otras puses – skaidri redzam Finder’a rīkjoslu augšpusē, dock’u apakšā un pat bieži vien atvērtu kādu programmu, kas gandrīz 100procentīgi liecina, ka dators ir Apple ražots, taču šis ābolītis aizlīmēts ciet. Izskatās tā:

Ļaujiet Jums prezentēt kādu piemēru. Piemēram, LNT uzņem seriālu “Zelta dzīve”, kurā galvenais varonis cītīgi mēģina izdzert Aldara Pilzenes aliņu. Viss ir jauki līdz tam brīdim, kamēr reklāmu starppauzē Cēsu aliņš nelaiž savu reklāmu. Un ko viņiem darīt? Noplēst Aldara pudelei etiķeti vai, piemēram, nofilmēt gabalu vēlreiz aizstājot pudeli ar citu, vai cerēt ka neviens no Cēsu alus pārstāvjiem neskatās šo seriālu(visdrīzākais gadījums). Es teiktu, ka nē, tāpēc arī TV kompānijas cenšas nelietot dajebkādus brendus.

Tāda pati situācija ir ar ābolīti ASV zemē – to vienkārši aizlipina ciet, lai nerastos liekas problēmas. Protams, dažās filmās/seriālos ābols ir redzams, bet tā nav sakritība, jo vai nu Apple ir palīdzējis kino veidošanā(datori/programmas), vai arī ir samaksājuši veidotājiem, lai to datori būtu kino, un mēs, dārgie patērētāji, tos pirktu. Un beigu beigās šos filmēšanā izmantotos datorus var arī nopirkt pa zemāku cenu, ja ir vēlēšanās. Mēs gan nē, bet filmēšanas procesā iesaistītie noteikti.

Lūk arī tāpēc liela daļa no kino redzamajiem makintošiem ir aizlīmēti