28 2010

Book of Eli

Viens no maniem mīļākajiem motīviem kino, grāmatās un spēlēs ir post-apokalipse. Nezinu kāpēc, bet man bieži vien paskatoties visapkārt rodas sajūta, ka mūsu mīļā cilvēce nedodas pareizajā virzienā. Ok, iegūstam nopērkam visādus iPadus un koncentrējamies uz lielākiem pirkumiem un tā, bet tie ir pirkumi. Manuprāt, lielākā daļa cilvēku ir aizmirsuši kāpēc viņi īsti dzīvo.

Un tad nāk iekšā post-apokalipse, cilvēki saņem sodu par visu nepareizo, kas noticis un izdzīvojušie cīnās ar pasauli. Karš, atombumbas, kataklizmas, ozona slāņa sabrukums – nav svarīgi. Izdzīvojošie cilvēki spēj novērtēt kas ir bijis, un kam vajadzēja pievērst uzmanību. Pāris dienas atpakaļ noskatījos “Book of Eli“. Pēc sižeta nekas jau īpašs nebija, čalis gāja uz Rietumiem un jā, tas arī viss. Bet pie velna garo pastaigu, īstenībā filma bija par ticību. Ticību Dievam, lai būtu korekti.

Sevi pie ticīgajiem īsti pieskaitīt nevaru, bet man patika viens citāts:

We threw things away that people kill each other over now

Šis teikums īsumā varētu aprakstīt pēdējās nedēļas emocijas. Visapkārt visi skrien pirkt dažādas mantiņas, drēbes, mašīnas un ko tml. Bet prieks un laime ir īslaicīga. Tur jau ir tā lieta, jāskatās nākotnē. Bet jādzīvo šodienā, un jāpriecājas par to, kas ir.

Filmu parastajam kino skatītājam gan neieteiktu redzēt, nekā jau tāda tur nebija. Bet ļoti patika kā tā ir uzņemta un ko mums māca..kārtējo reizi.

6 Responses to “Book of Eli”

Leave a Reply