Archija Weblogs

2009. gada nogalē man izteica piedāvājumu apmeklēt Krieviju, un, ilgi nedomājot, es tam piekritu. To izteica angļu kompānija Zirax, kas nodarbojās ar ķimikāliju pārdošanu naftas urbumu īpašniekiem. Respektīvi – nevar dumi izurbt zemē 2km garu caurumu un cerēt ka nu sāks plūst miljonu dolāru vērts melnais zelts. Process ir jāuzmana un periodiski tam jāpievieno vairākas ķimikālijas – gan urbšanas, gan sūknēšanas procesā.

Kas tad es īsti meklēju Krievijā? Dziļā Krievijas ziemā ir kompānija Polyex, kura ražo dažādu ķīmiju urbšanas procesiem. Kompānijas produkcijas klāsts ir diezgan interesants, taču viņi paši to īsti nemāk izmantot. Gada apgrozījums sasniedz ap 10milj $, taču Zirax uzskata, ka šo potenciālu varētu desmitkāršot, ja pareizi pieiet pie pārdošanas. Man īsti neinteresē kādi ir viņu uzskati, jo mans darbs bija angļu-krievu tulks, kam jāpalīdz šajos darījumos. Šis būs stāsts par redzēto, izjusto un iegūto Krievijā. Sāksim ar Maskavu.

Maskava-Rīga lidojums
No Rīgas uz Maskavu var lidot vai nu ar Aeroflot, vai nu ar airBaltic lidmašīnām. Atšķirība starp Ryanair un Aeroflot ir uzreiz jūtama, jo cilvēki uzvedas kultulārāk, ir klusāki un pie lidmašīnas apstāšanās uzreiz nelec kājās pēc savām somām. Šo daļu es vispār nesaprotu – tāpat vēl 5 minūtes jāsēž, kamēr atvērs durvis, nu kāpēc jāģērbjas un nervozi jākņudinās ejā?

Atpakaļceļā es lidoju ar airBaltic lidmašīnu, un jutos tīri šokēts nedēļas iespaidā, jo šī bija vienīgā no 6 aviosabiedrībām, kurā nācās maksāt par ēdienu/dzērienu. Pat kaut kāda reģionāla Krievijas aviosabiedrība, kam pieder viena lidmašīna, kas lido vienā un tajā pašā maršrutā piedāvā gan ēdienu, gan dzērienus (arī alkoholiskus) par brīvu.

Sasmējos, ka ierastā pilota John Doe vietā šodien lidmašīnu vada Jurijs Sergejevičš un stjuarte ir Zinaida Mihailovna. Pēc 1,5 stundu lidojuma dzirdu paziņojumu, ka esam veiksmīgi piezemējušies Maskavā un temperatūra aiz borta ir -20 grādi. Ar šausmām acīs nonāku Maskavas Scheremetyevo lidostā un ar lielākām šausmām acīs skatos uz pilsētu.

Maskava
Ja Londonas vārds manā atmiņā atsaucas kā “awesome”, tad Maskavu vairāk raksturotu “epic”. Pirmais kultūršoks ir n-tie kaukāzu гостарбайтеры*, kuri mēģina piedāvāt taksometru, taču prātā palikusi milzīga izgaismota zīme lidostās”Nesēdieties nezināmos takšos”. Saprastu, ja brauciens tiktu piedāvāts 3x lētāk, taču pie viņiem tas izmaksā 3500rub, taču pie oficiāla lodziņa taksometra brauciens izmaksā 3100rub (apmēram 100$).
*гостарбайтер – strādnieku kārtas pārstāvis ar vājām krievu valodas zināšanām, kurš no tālām zemēm atbraucis meklēt laimi uz Maskavu

Tā kā laika man nebija daudz, tad izvēlējos braukt ar taksometru, kas arī bija mana lielākā kļūda. Gūgles karte rāda 70km ceļu starp divām lidostām, kuri jābrauc pa MKAD (Maskavas apvedceļš), un kopumā braucienam nevajadzētu aizņemt ilgāk par stundu. Sliktā ziņa: izrādās, ka uz šosejas veidojas korķi, un Maskavā apzīmējums “korķis” ieguva jaunu vārda nozīmi. Šo ceļu es veicu apmēram četrās stundās, jo vidējais ātrums uz šosejas (iedomājamies Rīga-Jūrmala) ir vidēji 15km/h…visu ceļu! Apkārt ir miljoniem mašīnu, smogs ir redzams tālumā un uz ceļa ir pilnīgs haoss. Ja vēlies mainīt joslu, tad maini to. Bez jebkādiem pagriezieniem vai skatīšanās spogulī – vienkārši pārkārtojies. Principā sirdstrieku var noķert vairākkārt braucot par šo apvedceļu. Pēc šīm 4ām stundām tiku galamērķī, un atvieglots gāju uz savu nākamo lidmašīnu.

Atpakaļceļā pa tieši šo pašu maršrutu es izvēlējos ātrvilciens+metro+ātrvilciens combo, kas nozīmēja, ka vienā lidostā ir jāiesēžas ātrvilcienā, kas tevi nogādā “centrā” (nav tā, ka Maskavas centrs ir vecrīgas lielumā, bet kas masīvāks), tad tu pārsēdies uz metro, pabrauc pāris pieturas, izlien virszemē un iesēdies ātrvilcienā, kas tevi aizdev uz otru lidostu. Teorijā tas izrādās viegli, taču ir maziņa aizturēšanās ko sauc par “metro”…

Metro
Maskavas metro ir kāda burvīga vieta 50 metrus pazemē, kur izteiciens “cilvēku jūra” iegūst jaunu jēdzienu. Iedomājieties kādu istabu, kur nekomfortabli jūtās 100 cilvēku, tā saspiesti un neērti. Tagad iebāziet tajā pašā istabā 300 cilvēkus un paskatieties kas notiek…apmēram tas pats kas metro stacijā. Momentāli iebāzu savu somu jakā, jo sajust kā nozūd maks ir tīri neiespējami. Pēc 20 minūšu stāvēšanas rindā pēc biļetes, jo elektroniski to iegādāties nav iespējams jūs tiekat maģiskajā pazemes transportā. Pēc informācijas vākšanas no dažām tantiņām es beidzot uzzinu, ka dodos pareizajā virzienā un ceļam būtu jābūt veiksmīgam.

Laipnība
Pēc ārzemju ceļojumiem mēs parasti ar šķību aci skatamies uz vietējo iedzīvotāju nelaipnību un vārda “paldies” neesamību viņu leksikā, taču Krievijā mūsu nelaipnība ir viņu laipnība. Katrs trešais sarunu partneris skatīsies uz tevi dusmīgi, katram otrajam pārdevējam uz sejas ir “ko tev bļ* no manis vajag” izteiksme un katrs piektais uz tevi sāk bļaut nezināmu iemeslu dēļ. Tiešām.

Radio
Atcerieties ar ko nodarbojas AKKA/LAA? Mūzikas autortiesības, autortiesības tur un šur…ziniet kā ir ar autortiesībām Krievijā? Visiem ir dziļi vienalga. Tiešām. Radio skandina angļu melodijas ar krievu vārdiem pa virsu. Gan populāras, gan ne tik ļoti, vecas un jaunas ārzemju dziesmas…ar krievu vārdiem. Respektīvi, jēdziena “pirātisms” īsti nav.

Pirātisms
Ja pat tīri teorētiski autortiesības Krievijā pastāv, tad praktiski legālu filmu/mūzikas tur ir ļoooti maz. Tie 9in1 filmu diski vai superhitu izlases pārdodas uz katra stūra, veikalos un bodītēs, un nevienam tas īsti neinteresē. Biju iečāpojis gan legālu disku veikalā, taču tādi tur bieži nav sastopami. Biežāk redzēsiet kādu čigānu 1×1m bodītē, kurš tirgo savu produkciju neviena netraucēts.

Kafija & Kūciņas
Maskavā galvenais ir atrast īsto vietu, kur izdzert kafiju. Ja paķeram kafiju no kāda turka dzelzceļa stacijā, tad tā neizmaksā dārgāk par 30 santīmiem, taču man, kvalitātes>kvantitātes piekritējam garšo kas stiprāks un ne-šķīstošs, tātad jāieskrien kādā CoffeeShop’ā, kas ir paliela kļūda, ja nezini, kur esi ieskrējis. Kafija un kūciņa man izmaksāja nedaudz mazāk par 10Ls. Un nav jau tā tikai ar kafiju, tā Maskavā ir principā ar visām lietām.

Bet mana ceļojuma galamērķis nebija Maskava, tā bija pilsēta Perma un Volgograda, kas atrodas 1000+km lidojumā no Maskavas, bet par to nākamajās daļās.