16 2009

Iedod naudu un baudu

Pēdējo mēnešu laikā esmu piefiksējis, ka man konstanti kaut ko lūdz uz ielas. Varbūt man paskats tāds laipns, varbūt sejas vaibsti liecina par maniem izpalīdzīgajiem nodomiem, bet fakts paliek fakts – man diendienā piesienās dažādi cilvēki, prasot kaut ko uz ielas.

Domāju, ka vispopulārākais, ko prasa ir nauda. Piemēram, pirms neilga laika man viens čalis uzstājīgi lūdza 50 santīmus aliņam. Ok, ja nu uz pohām gribās, tad lai ņem. Iedodu, šamais paiet pāris metrus un jau nākamajiem stāsta to pašu stāstu. Kretīnisms.

Otrais laikam būtu cigaretes. Hell, neviens normāls cilvēks stacijas rajonā uzpīpēt vairs nevar, neizdalot puspaciņu ikdienas dīkdieņiem.

Nevar arī nepiefiksēt reklāmas, kuras palikušas diezgan populāras pēdējā laikā – Glābiet bērnus, glābiet slimnīcas, palīdziet valstij, ziedojiet tam un tam.

Starp visām ierastajām lietām, man ir piedāvāts nopirkt smaržas/ķēdītes/narkotikas, palīdzēt ar naudiņu grūtā dienā, ziedot jehovas lieciniekiem, nopirkt krišņu grāmatas, iedot naudu dīvainiem pasākumiem un tml.

No sākuma neatteicu dažādiem lūgumiem, ik pa laikam kādai omei latu iedevu vai kapeikas iemetu tiem 3 džekiem ar ģitārām stacijas tunelī, bet šobrīd situācija ir tāda, lai teiktu “Ejiet dirst”. Visiem grūti, laiks cīnīties pašam nevis dzīvot uz garāmgājēju labvēlības.

Kāpēc? Tāpēc ka viena no lietām ko es patiesi nicinu ir 20 gadīgi čaļi, kas stāv pie McDonalda un prasa pāris latiņus ēdienam. Gribi ēst – strādā nevis centies izspiest santīmus no kāda. Mēs visi esam atkarīgi no kaut kā (kafija / cigaretes / alkohols / internets / kino / saldumi / hobiji / grāmatas / lalala) (izņemot mani, manai personībai visādas atkarības nepielīp!), un ja gribam apslāpēt savu vēlmi, jāsāk domāt ar galvu.


7 2009

Par informācijas pārpilnību

Tiem, kas nezin kas ir RSS, sniegšu nelielu ieskatu. Wikipēdijā RSS tiek raksturots šādi:

RSS ir XML tīmekļa sindikācijas failu formātu saime, ko plaši izmanto ziņu tīmekļa vietnes un tīmekļa žurnāli. Ar šo terminu apzīmē trīs standartus: Rich Site Summary (RSS 0.9x), Really Simple Syndication (RSS 2.0), RDF Site Summary (RSS 0.9 un 1.0)
RSS izmanto lai piegādātu atsevišķas tīmekļa satura vienības, kopā ar īsu aprakstu un saiti uz pilno saturu. Informācija tiek piegādāta kā XML fails, ko sauc par RSS padevēm, RSS barotnēm, RSS straumēm jeb RSS kanāliem.

Izlasot šo nelielo aprakstiņu mums noteikti nebūs skaidrs kas pie velna tas ir. Mēģināšu izskaidrot citiem vārdiem:

Ārčija weblogam ir bloga ieraksti. Ja jūs vēlaties skatīties blogu bez dizaina, tad rakstu padeve izskatās šādi, t.i. “teksts un nosaukums” formā. Kāpēc tādu vajag? Tāpēc, ka, izveidojot šādu apakšlapu, var ievērot vienotus standartus internetā, tādējādi spējot apkopot šo infomāciju no simtiem avotu vienuviet, kādā programmā vai interneta lapā.

RSS savu popularitāti piedzīvoja pirms vairākiem gadiem, kad šādu barotni taisīja visi, kam nebija slinkums. Blogu autori, ziņu dienesti, bāri, klubi, autoservisi, Krēslas un Harija Potera forumi, un tml. Cilvēki vāca šos avotus, un katru dienu tiem nevajadzēja apmeklēt simtiem lapu, lai iegūtu visu interesējošo informāciju. Bet parādījās neliela problēma, t.i. šie datu savācēji burtiski sprāga no ziņām, un indivīds ziņām izniekoja vēl vairāk lapu, jo katru brīdi autoserviss ziņoja par atlaidi riepām vai jaunu mušiņu parādīšanos makršķernieku veikalā. Tātad figņa, kam būtu jāatvieglo darbs un jāietaupa laiks, prasīja vēl vairāk uzmanības nekā iepriekš. Ap šo brīdi, kā man šķiet, šīs RSS padeves visi vienkārši ignorēja, un lasīja interesējošās lapas kā agrāk – iedrukājot adresi pārlūkā.

Ar twitter’a parādīšanos RSS barotnes atdzima jaunā ādā. Tika izveidoti profili, kas savāc šos visus ierakstus, un attiecīgi tiem var sekot, un ziņas parādās tavā kopējā čivinājumu plūsmā. Es to redzu kā vēl lielāku ikdienas aizdiršanu. 1000 čivinājumu, starp kuriem 100 dažādu linku. Kurš labs, vai kurš slikts – nevar izsecināt. Tātad es, pārnācis mājās, jau tā noguris un uz miegu velkošs vēlos palasīt ziņas. Bet jāiznieko ntās stundas, lai lasītu kurš ko ēdis, dzēris, redzējis, lasījis, domājis utt. Es domāju, ka ir jau tādi, kas izlasa visus mazos ierakstus, bet piedošanu – man īsti nav ne laika, ne vēlēšanās to darīt.

Pareizi jau būtu domāt – negribi, nelasi. Bet es gribu lasīt, un, lai palīdzētu man, vajadzētu izveidot filtru. Filtru, kurš atlasa informāciju un publicē Latvijas internetā aktuālāko dienas informāciju. Manā skatījumā tā būtu vienkārša lapa, kurā, piemēram, būtu apkopotas 5 svarīgākās ziņas, svarīgākā bilde un varbūt vēl kas. Apmēram tam būtu jāizskatās šādi:

mannavkodarit.lv

Nu lūk, ar šādu lapu gan vilks paēdis, gan zaķis dzīvs. Un nečurājiet pret vēju.