Archija Weblogs

Mūsdienu cilvēks ir nonācis līdz tam, ka viņš vairs nevar pastāvēt bez savienojuma ar citiem. Īsziņas, bildes, balsis, sarunas, video, epasti, utt. nodarbina mūsu prātus ik sekundi. Pārslēgt dziesmu, atbildēt uz komentāru, iedzert kafiju – visas šīs it kā sīkās un nesvarīgās darbības tik ļoti aizdirš ikdienu, ka drīz vairs nebūs kur sprukt.

Šie nesvarīgie sīkumi piepilda katru mūsdienīgu pīppauzi, kad pa starpai vēl var noskatīties youtubes klipiņu un padiskutēt internetā. Šo sīkumu kopums nomāc galveno – cilvēciskas saiknes zudumu, un gadās aizmirst ko svarīgāku, piemēram vārdadienas.

Piemēram, no rīta izdzirdi pa radio, ka kādam ir vārdadienu. Opā, pazīstams, jāpadod ziņa. Pēc pāris stundām atceries, ka vēl neesi to izdarījis, bet noteikti tas jāpieraksta kaut kur. Nākamajā dienā, rīta pusē, jāpiezvana. Noteikti labāk par ierastu īsziņu.

Pēc nedēļas atceries, ka neesi to izdarījis. Un lūk tur parādās tāda neliela paškritika. Sēdi un domā: idiots, nevarēju tajā pašā rīta kaut ko uzrakstīt, aizņemts, redz, biju. Tāpēc visi draudzīgi piezvanam saviem draugiem un paziņām svētkos, gan cilvēkam, gan pašam patīkami, tiešām.

P.S. Matīs, apsveicu vārdadienā!