Ja man būtu jāizvēlas, kuru pasākumu no Latvijas iznīdēt, tas viennozīmīgi būtu jaunais vilnis.
Labi, varētu tos viedokļus kopēt un kopēt, bet no šiem trijiem doma ir skaidra. Bet manā skatījumā šie viedokļi ir nedaudz nekorekti.
Kas jaunajam vilnim vainas? Ok, tas ir pasākums, kas stāv pretim visām letiņu sabiedrības vērtībām – krievi, nauda, fonogrammas, komercija, popmūzika, slāvu miljardieri utt. Bet lielā mērā – pasākums kā pasākums (lielie bļāvēji varētu man pastāstīt cik liela mēroga pasākumus viņi ir organizējuši (pavasara talka Zilupē neskaitās)).
Tātad, mums nav pretenziju, ka bariņš jauniešu sadzerās Liepājā/Salacgrīvā/jebkurš festivāls, bet mums ir pretenzijas, ka bariņš krievu un bagātu latviešu dzer Jūrmalā. Mēs aizbraucam uz festivālu, labi pavadam laiku, klausamies mūziku, bet kad citi, savādākie, to dara – nē, amorāli, sūds. Manā skatījumā tā varbūt ir tāda paaudžu nesaderība – daudziem taču patīk šis pasākums (35+ gadi), un padaudz tautas arī skatās TV, un translēšana TV IR bonuss (jo cik no mūsu apmeklētajiem festivāliem ir bijuši translēti televīzijā?).
Jebkurā gadījumā – mans skatījums uz Jauno Vilni būtu definējams vienā vārdā: vienalga. Ja šorīt atkal nebūtu lasījis visādus portālus, nemaz nezinātu, ka tāds pasākums notiek. Ir taču vasara, saule, alus un prieki, tādējādi man ir vienalga, ka pa TV rāda Jauno Vilni, blogi ir pērkami vai Kirkorovs kustina muti, kamēr skan fonogramma.
Pirms kādām 3 nedēļām diezgan daudz twitter.com lietotāju sūdzējās par sliktu interneta darbību un klientu support’a neesamību. Gadījās, ka tas aizgāja līdz panorāmai, saceļot baigo brēku. Cik noprotu, simtiem cilvēku rakstīja iesniegumus un atteicās no IZZI pakalpojumiem.
Pēc pāris dienām IZZI uztaisīja nelielu twitter lietotāju sanākšanu, jautājot tautai – ko tad viņiem šajā situācijā darīt. Diemžēl biju pieskrējis uz pašas konferences beigām, tāpēc man nav ne mazākās nojausmas par ko tur tika runāts. Cik noprotu – tika izlemts, ka jāpieņem darbā cilvēks, kurš monitorēs twitteri un palīdzēs nelaimē nokļuvušajiem.
Nākamajā dienā tika publicēts sludinājums, sakot, ka IZZI meklē “twitter konta operatoru”. Ap šo brīdi es nolēmu pieteikties, jo kāpēc gan ne – darbam būtu jābūt interesantam un nav jau starpības kur šis darbs tiek pildīts – pie IZZI/Lattelecoma/Rakveres cīsiņos.
Lai tiktu pirmajā kārtā, vajadzēja uzrakstīt motivācijas vēstuli 140 simbolos. Šajā brīdī jau sāku kasīt galvu, jo nekad man “motivācijas vēstule” nevienā citā darbavietā prasīta, jo visos darbos, kuros esmu strādājis cilvēki zināja ar ko viņiem ir saistība, ko es daru un ko ēdu. Manā uztverē bija jāuzraksta 140 simbolos viss labākais par sevi, iesaistot zināšanas par nozari.
No sākuma bija ideja rakstīt tekstu
“I am awesome”
Pēc nelielām pārdomām šī nelikās tik laba ideja, un es, iekļaujoties 140 simbolos nosūtīju ko tādu:
Piedāvāju tiešu saziņu ar klientiem, precīzu darbību un padziļinātu brenda izpēti jaunajos medijos, kas mani padara par lielisku kandidātu.
Teksts bija 2x plašāks, bet izņemot katru otro vārdu tas neskanēja tik labi kā tam jābūt, bet doma, vismaz man liekas, palika skaidra.
Nākamajā dienā saņēmu epastu, ka darbam ir pieteikušies 44 kandidāti, un gandrīz puse ir izvirzīta otrajā kārtā.
Šeit neliela atkāpe no stāsta. 44 kandidāti ir paliels cipars, ja godīgi. Varbūt daži teiks, ka tīri tā parēkt aizrakstīja, bet lielā mērā visi, kas rakstīja gribēja šo darbu. Skatoties uz mūsu aktīvo twitter populāciju (manā uztverē kādi 1000 cilvēki), atņemot cilvēkus ar darbu, cilvēkus, kurus tas neinteresē un cilvēkus, kuri neko no tā nesaprot – procentuāli sanāk tīri liels pieteikušos skaits. Bet labi, atpakaļ.
Otrās kārtas uzdevums – 3 atbildes uz 3 jautājumiem:
1) Twitter konta adrese:
3) Šis bija tāds interesants, jo bija jāuzraksta 140 zīmēs aprakstu par situāciju, kad nācies atrisināt kādu problēmu. Pirmajā skatījumā – WTF? Nu labi, arī otrajā skatījumā bija tāda neliela nesaprašana, bet pusdienojot radās ideja, ka jāieraksta video un jāiemet links (tādējādi iekļaujoties 140 simbolos). Ierakstīju šo gabalu:
Nākamajā dienā man piezvanīja, un teica, ka esmu viens no sešiem kandidātiem, kas tikuši tālāk un kuriem jānāk uz interviju.
Tad nu aizgāju uz šo interviju un man bija saruna ar 3 cilvēkiem. Šeit varētu piezīmēt, ka saruna nerisinājās par twitteri. Saruna par internetu, blogiem, sabiedriskajām attiecībām, monitoringu, iPhoniem utt. Principā patikās, viss tādā ierīgā atmosfērā ar jokiem, smiekliem.
Šodien saņēmu zvanu, ka pēc ilgas lemšanas (apmēram nedēļa) starp diviem kandidātiem, darbu tomēr neesmu dabūjis. To dabūja kāds “Jānis” (atsaucoties uz Uldisz twītu) (sanāk ka viens biju es, otrais Uldis. Kas ir pārējie?)
Kādas manas domas šajā sakarā?
1) Noteikti nevajadzēja šo darbavietu pozicionēt kā “twitter konta operators”, jo cik noprotams pienākumi nebeigsies tikai ar atbildēm twitterī, bet pilna komplekta apskati – sūdzības/blogi/internets/twitteris/utt;
2) Vajadzēja sagatavoties. Tā kā brīvdienās pirms intervijas bija dzimšanas diena, un divas dienas tika pavadītas svinot, tad intervija pabīdījās otrajā plānā. Muļķim skaidrs, ka uzdos jautājumus – kā tu domā visu darīt, ko darīsi, ja kas salūzīs, ko domā par izzi utt. Gāju uz interviju bez papildus informācijas iegūšanas – ko zinu, to teicu. Būtu sagatavojies, iespējams, ka būtu pat darbu dabūjis.
3) Kopumā nav jau tik slikti, vai ne? :)
4) Drošvien būtu “Jānim” jānovēl veiksme! Nebūs viegli, tas gan visiem skaidrs, tāpēc noteikti pie vēlējumiem pieskaitam izturību.
5) Domāju, ka varētu atrasties visādi “Fuui, tu pārdodies, lohs” vai tml. cilvēki. Saku godīgi – IZZI man neko nav nodarījuši. Piekrītu, ka viņiem ir problēmas komunikācijā ar klientiem / problēmas tīklā, taču tas viss ir labojams. Labojams ar darbu un uzcītību, un problēmu risināšanas shēmas maiņu (uz 22.07.09. darbojās pēc http://archija.info/index.php/2007/03/15/718 ).
Papildināts: Izskatās, ka par twitter konta operatoru ir ticis twitter.com/vektorz.
Šodien tvnetā starp galvenajām ziņām (nokritis helikopters / ārā līs lietus) pamanīju arī ziņu par Positivus festivālu, bet ne ar tām labākajām noskaņām, t.i. festivāla divu dienu laikā aizturēti veseli 11(!!) narkotiku lietotāji (lasīt tvnet.lv ziņu ). Ja mēs rēķinam, ka festivālu apmeklēja kādi 20′000 cilvēku, tad narkomānu kopskaits bija līdzvērtīgs 0,05 procentiem. Ja paskatamies no savādāka viedokļa, t.i. uz saviem draugiem un paziņām – cik no viņiem ir mēģinājuši lietot marihuānu (vai arī ko stiprāku), mūsu procenti pieaug, manā skatījumā līdz kādiem 80-90%.
Tātad festivālā, kur kādi 75% cilvēku lietoja alkoholu vismaz kādā no dienām (alutiņš slāpju remdēšanai), un kādi 25% piedzērās līdz kritienam, tad kas ir šie narkomāni? Nekas vienvārdsakot.
Es pa festivālu nodzīvojos abas dienas un redzēju nenozīmīgu skaitu apdzērušos cilvēku. Ja tā padomā, dienu pēc pasākuma es vairs nevaru atcerēties nevienu. Lielā mērā visi staigāja apkārt, mierīgi iedzēra, daži sauļojās, daži snauda, klausījās mūziku, ēda, dejoja, sauļojās un darīja simtiem citu muļķību, bet neviens no viņiem man netraucēja atpūsties.
Tas gan ir mans subjektīvais viedoklis, bet tvnet’a vietā šo ziņu es ignorētu, ja gribētu, lai viņus uztver kā nopietnu mēdiju mediju.
Uz citas nots – pasākums izdevies un noteikti jābrauc nākamgad. Braucu ar “blogeru sindikātu” (pa ceļam izdomājām kuru brendu mēs novāksim nākamnedēļ), un pasākuma laikā satiku daudz draugus, ar kuriem aprunājos un 5x vairāk paziņu, kuru vārdus es īsti neatceros.
Pirmajā dienā īsti neredzēju nevienu koncertu, otrajā skatījos Instrumentus, Ebony Bones un Mobiju. Pārējās grupas – nedaudz no katras, jo visapkārt bija daudz ko redzēt un dzirdēt.
Pāris telefonbildes iemetu tvitterī, bet nekā nopietna, jo bieži vien tīkla pārslodzes dēļ foto nepublicējās un fotoaparātu līdzi neņēmu. Sarakstījām kādas 2+ stundas ar video, bet to drošvien kāds publicēs vēlāk. Kopumā – lieliski pavadīts laiks un noteikti būtu nožēlojis, ja neaizbrauktu.
Šoreiz nediskutēsim par to, kāpēc un kādā sakarā cilvēki brauc alkohola reibumā. Vai kādam promiles dzen pie stūres, kāds nejūtās piedzēries un brauc, kāds izgulējies, pamodies un sēdies pie stūres, bet visus šos cilvēkus aptur viens un tas pats cilvēks – ceļu policists.
OK, uzliek sodu pārsimt latu apmērā, atņem tiesības uz kādu gadu, varbūt ieliek cietumā uz nedēļu, bet pienāk brīdis, kad cilvēku izlaiž brīvībā. Viņam nu ir gads, lai apdomātu savu rīcību, iemācītos noteikumus un braukātu ar sabiedrisko transportu.
Tad nu šis “drink and drive” šoferis iznāk no pavadītās nedēļas cietumā, aizpīpē cigareti un mierīgā ceļā dodās uz CSDD. Ienāk iekšā, samaksā 3Ls un palūdz, lai uztaisa baltās tiesības. CSDD jau nav pamata viņam atteikt un pēc 15 minūtēm jaunais autobraucējs ir gatavs mācīties braukt.
Apsēžas pie stūres, blakus noliek kādu draugu ar tiesībām un brauc kur tikai sirds kāro. Aptur policija, bet sodu jau nevar uzlikt. Nav par ko, jo tīri tehniski – dzērušais šoferis jau nebrauc pie stūres, auto vadītājs skaitās blakussēdētājs ar tiesībām.
Nevar uzlikt ne latu soda, nevar atņemt tiesības, nevar pagarināt tiesību atņemšanas termiņu. Tātad, ja kādam gadās pazaudēt tiesības – nevajag nokārt degunu, jo mūsu satiksmes ministrija par šādu lietu jau neiedomājās, kad visi, kam ir atņemtas tiesības īstenībā var mierīgi braukāt apkārt, kur vien acis rāda.
