1 gads
Nesenā laikā es savu dzīvi iedalīju 2 periodos – tajā, kas ir bijis pirms jūras, un tajā, kas notika pēc jūras. Nedaudz mazāk kā pirms gada es aizgāju jūrā un pēc pāris mēnešiem atgriezos atpakaļ. Nedaudz parakstīju blogā un apklusu, gandrīz pavisam. 3 sezonas (rudens/ziema/pavasaris) jau cauri, un tik un tā manā blogā ir bijis klusums. Jautāsiet kāpēc? Nezinu, tiešām.
Rudens sākās ar laimes un dzīvības sajūtu. Par ko gan es varētu bēdāties – es mīlēju visu visapkārt esošo, atgriezos darbā, sāku mācības un sāku draudzēties ar vienu meiteni, kuru kā izrādījās vēlāk iemīlēju. Diezgan kruta, jo ko gan vēl 20 gadus jaunam cilvēkam dzīvē vēl vajag – viss bija. Vairāk neko no rudens es īsti neatceros – staigāju pa Rīgas ielām un priecājos par dzīvi.
Nāca ziema, un izskatījās, ka viss ir iegājies rudens takā – naudiņa visam, ko vien varēju iedomāties bija, draudzene pie sāniem bija, mācībās ar dažnedažādām shēmām pamanījos visgrūtākajam akadēmijas semestrim izbraukt cauri un atnāca jaunaisgads. Tie, kas saka, ka laba nekad nevar būt pa daudz – melo. Un tad kas nesaprotams notika, klikšķis, kas mainīja visu.
Mani īsti vairs nesaistīja draudzene, neinteresēja tusiņi, principā – neinteresēja nekas. Miers un klusums bija galvenā prioritāte, kuru vēl kādu laciņu man nesanāca īstenot. Pēc mēneša pietuvojos mērķim – vairs īsti nesatikos ar draudzeni, ar draugiem tā ne īpaši kontaktējos, atmetu ar roku socializācijai, beidzu lasīt viskautko internetā, pametu seriālus un sāku necelt klausuli, kad zvana kāds nepazīstams numurs. Necēlu arī tad, ja zvanīja kāds pazīstams, un pamazām ieaugu savā pasaulē. Principā, gandrīz kā emo, tikai vakaros neraudu un mati vēl joprojām dabīgā krāsā. Vairs nesaistīja darbs, vēl mazāk saistīja mācības, principā neinteresēja nekas.
Vasara jau min uz pēdām, un ir laiks visu mainīt. Šis gads nebija viens no tiem patīkamākajiem, un mana 21ā gadadiena jau min uz pēdām. Un tas ir tas laiks, kad beidzot jāsāk sakārtot sava dzīve.
Pirmkārt, publiski atvainojos visiem, kurus esmu pēdējā gada laikā ignorējis, aizskāris vai neatbildējis uz kādu telefona zvanu. Ja zvanīja, tas nozīmēja kādu kontaktu. Labāk necelt, aizmirst, nevis kaut ko darīt – tāda bija politika.
Otrkārt, esmu sastādījis sev mini-plānu. Pirmais – dabūt darbu. Bet nevis kādu shit-job’u, kurus esmu strādājis gandrīz visa sava mūža laikā, bet tādu nopietnu un respektablu, kur būs jāstaigā šlipsītē un varēs saņemt pietiekami daudz līdzekļu, lai sāktu visu no jauna.
Treškārt, apņemos atkal sākt uzturēt kontaktus ar saviem draugiem. Visiem. Kaut arī man viņu īpaši daudz nav, tomēr mēģināšu draudzēties ar R2VSK komandu, kurus satieku ļoti reti, braukt ciemos uz random Latvijas pilsētām pie akadēmijas tautas, rakstīt katru nedēļu tiem, kas jūrā un beidzot sākt cilvēcīgi izturēties pret sieviešu kārtas pārstāvēm, pret kurām man nekādas cieņas nesenā laikā nav bijis.
Ceturtkārt, es slēdzu ciet uz rekonstrukciju savu blogu. Esošais variants, protams, paliks, kamēr nepienāks versija 2.0. Kad visu būšu daudz maz sakārtojis, tad arī atgriezīšos ar fotogrāfijām, kuras man slinkums publicēt, un rakstiem, kurus nespēju uzdrukāt. Kad tas notiks? Nezinu – bet notiks.
Tāpēc vēlreiz atvainojos, principā – visiem. Meitenēm, draugiem, draudzenēm, lasītājiem, blogeriem, tēvam, mātei u.c., kurus aizmirstu pievienot par savu rīcību. Laiks mainīt dzīvi, jauku visiem vasaru un tiksimies Ārčija 2.0 beta variantā.
Maijs 22nd, 2009 at 16:30
Veiksmi jaunājā dzīvē!
Maijs 22nd, 2009 at 16:38
“Pirmais – dabūt darbu. Bet nevis kādu shit-job’u, kurus esmu strādājis gandrīz visa sava mūža laikā, bet tādu nopietnu un respektablu, kur būs jāstaigā šlipsītē un varēs saņemt pietiekami daudz līdzekļu, lai sāktu visu no jauna.” GOOD LUCK.
http://www.apollo.lv/portal/news/74/articles/167824
Ja atrodi, padod man ziņu, moš viņiem vajag arī mani
Maijs 22nd, 2009 at 16:42
kedas jau nomainiiiji… nice.
Maijs 22nd, 2009 at 17:31
Atrodi kaut ko, kur vari ielikt sirdi. “Respektabls” darbs ir ok, bet ja tas būs pašmērķis, tad pats zini, ka mieru un klusumu neatradīsi. Dari to, kas patīk – bet to, kas patīk, gan ir pēdējais laiks saprast :) Lai veicas.
Maijs 22nd, 2009 at 18:40
Šķiet, ka uznāca pārāk liela vēlme pēc vientulības un laika sev, un viss aizgāja pa pieskari, ne?
Skaties, ka neizdomā atkal doties jūrā ;)
Maijs 22nd, 2009 at 20:17
Domāju, ka pēc tā “viss apnicis…” sekos teksti par skābītēm, zālītēm, vitamīniem. Labi, ka nebija.
Maijs 22nd, 2009 at 21:03
Šādi brīži uznāk visiem, tici man
anyway, lai veiksmīga rehabilitācija un atgriešanās dzīvē :)
Maijs 23rd, 2009 at 8:24
tas kas ar tevi šobrīd notiek saucās šādi: “Welcome klubā 21″.
Esmu ievērojis ka lielākajai daļai jauniešu, kam strauji tuvojas / paliek 21 gads, sāk kļūt savādāki. Sāk vairāk padomāt par dzīvi un tās jēgu un sāk pamazām iegrozīties tādās sliedēs kādās gribētu! Tusiņi, dzeršana, mazgadīgas meitenes sāk palikt tikai par bezjēdzīgu pagātnes izpriecu.
Arī man 21 gads bija kā nazis dzīvē – viss mainījās radikāli, arī domāšana un dzīves uztvere. Tas bija laiks, kad ļoti bieži sev uzdevu jautājumu “Ko es daru?”
Maijs 23rd, 2009 at 9:27
Lai Tev veicas!
[tālāk seko kaut kāds teksts, kuru Tu vēlētos izlasīt]
Maijs 23rd, 2009 at 18:13
es katru otro dienu jūtos tāpat. man jau liekas, ka man drīz vajadzētu sākties meņkām. goodluck. izlasi fight club.
Maijs 25th, 2009 at 21:02
Raksta būtību nesapratu, pārāk daudz burtu; bet tas, ka domuzīmes (—) vietā raksta autors lieto defisi (-), man šķiet dīvaini. Vēl jo vairāk tāpēc, ka raksta autors lieto MacBook, uz kura domuzīmi uzrakstīt ir vienkārši: Alt Shift -.
Maijs 27th, 2009 at 14:19
ļoti pazīstama sajūta. man tā sajūta beidzās ar brīvprātīgipiespiedukārtas ārsta apmeklējumu un jauku paciņu antidepresantu:)
Maijs 27th, 2009 at 18:46
antidepresanti FTW
Maijs 29th, 2009 at 16:12
Nav ko gruzīties un vispār man jau kā 22 un paskries arī tas pusgads un būs vēl +1 dzīvē daru daudzas lietas pēc moto “Izdarīt nedomājot vai nedarīt nemaz” un pat sanāk. Pašlaik vnk lidoju un negribu par to domāt, kas notiks tad kad beigsies benzīns.
Keep up the good work.
Jūnijs 20th, 2009 at 10:40
http://sp00nis.mybrute.com