30 2009

Dažas bildītes no iTelefona

Nezinu kāpēc, bet jau kādu pusgadu mani galīgi nevelk fotografēt. Laikam sapratu, ka neko nemāku un atmetu tam visam ar roku. Bet tomēr sanāk ik pa laikam kādu bildīti nobildēt ar iTelefonu. Lūk dažas no pēdējo 3 mēnešu bildēšanas:

Uzraksts LR Prokuratūrā:
IMG_0177

Continue reading


24 2009

Guitar Hero

Pirms apmēram nedēļas es iegādājos Guitar Hero komplektu. Latvijā šāds agregāts maksā ~60Ls, bet es pamanījos to nopirkt ebay’ā pa 10Ls. Tātad, kas tas ir?

Guitar Hero sastāv no 2 lietām – no spēles(kas arī ir tās nosaukums) un plastmas ģitāras. Spēle ir “salīdzinoši” vienkārša – līnijā iet dažādu krāsu podziņas, un tad šīs podziņas ir jānospiež uz savas ģitāras.

Spēle izskatās šādi:
Spēles gaita

Un ģitāra izskatās šādi:
Plastmasas ģitāra

Protams, no malas tas izskatās diezgan stulbi – pieaugušs cilvēks baksta plastmasas gabalu, atkārtojot to, ko monitors rāda, taču īstenībā tas ir ļoti jautri. Ļoti!

Ja pogas tiek pareizi saspiestas – skan dziesma, kuras parasti ir labākie rock/metāl mūzikas gabali, kādi vien ir dzirdēti šīs zemes virsū. Ja nepareizi – tad parasti ir dzirdama skaļa lamāšanās un vēlme to plastmasas sūdu sašķaidīt pret grīdu.

Kas tajā visā padarīšanā ir tik vilinošs – joprojām nevaru saprast, bet kā pasēdēšanu un tusiņu agregāts darbosies lieliski! Un aizrauj tik ļoti, ka divas no četrām darbandienu naktīm tika pavadītas stāvot kājās, lēkājot un dziedot līdzi Ozijam. Ā, jā – ja pareiza brīdī “ģitāru” pakrata, tad punkti dubultojas. Par ģitāru agregātu bail saukt – jo tam nakā kopīga ar īstu ģitāru, taču joprojām – its awesome!

Pieejama visām platformām – Mac/PC/PS2/PS3/Xbox/X360/! Ir starp mums vēl kādi spēlētāji, m?


21 2009

7 lietas

Ir pienākusi diena, kad arī es vēlos (piespiestā kārtā) pastāstīt Jums 7 faktus par sevi. Kaut arī šādi raksti jau n-tās reizes ir redzēti, tomēr man tie patīk. Piemēram, beidzot uzzināju kas ir tā noslēpumainā “it kā no filmām” meitene no mxz flikr’a barotnes. Pāris cilvēki, t.i. Mxz, nombre, vigants un vēl sazin kas ir mani “ietagojis”, lai es izpaustu šo to nezināmu Jums visiem. Tātad, pāris fakti, kurus savā blogā es noteikti nekad neesmu minējis un retajam esmu stāstījis:

1) Es paniski baidos no adatām. Man nesāp, kad eju saņemt poti/zobārsta anestēzijas poti, taču tas fakts, kad manī kaut ko iedur, man ļoti nesimpatizē. TIk ļoti, ka es parasti noģībstu šādos gadījumos. Pagājušā gada laikā esmu pamanījies atslēgties kāda ārsta kabinetā vismaz 3 reizes.

2) Man ir paliela “dīvainas” formas ģimene. Kā jau normālam cilvēkam man ir māte un tēvs, taču kā netipiskam cilvēkam man ir vēl patēvs, pamāte, un vēl viena pamāte.Pat esmu pamanījies pabūt sava tēva kāzās pāris gadus atpakaļ.

Tāpat man ir pusmāsa un pusbrālis. Pusbrālis dzīvo Maskavā ar pamāti #2, pusmāsa dzīvo Latvijā. Tāpat man ir paprāvs māsīcu skaits, taču nav neviena brālēna. Ar lielāko daļu šo cilvēku esmu runājis pāris reizes pēdējā gada laikā.

3) Man ir dīvainas attiecības ar alkoholu. Kad parasti cilvēki sāk just reibumu, es to nejūtu. Kad cilvēki ir piedzērušies, tad manī sāk parādīties viegls noreibums. Kad cilvēki krīt gar zemi, tad es jūtos piedzēries. Bet, nevis kā normāls es eju mājās gulēt, es dzeru tālāk, un tad sākās piedzīvojumi. Šajā brīdī es vairs sevi nekontrolēju. Es nevemju un parasti neko nedemolēju, un nelienu kautiņos, taču visādas muļķības noteikti sadaru. Parasti šādos brīžos nedomāju ko es daru, un nākamajā dienā kaunos par sadarīto.

4) Mana vājība ir sievietes. Es nevaru/nemāku atteikt sievietei, tāpēc bieži vien nodarbojos ar visādām lietām, kuru laikā es varētu gulēt. Bet tajā pašā laikā man patīk palīdzēt cilvēkiem, un iespēju robežās es nevienam neatsaku palīdzīgu roku. Vispār runājot par sievietēm – es viņas mīlu, taču nespēju ar viņām sadzīvot. Man ir bijušas vairākas attiecības pēdējā laikā, taču tās nekad nav ilgušas vairāk par 3 mēnešiem, jo es labāk jūtos viens pats – klusumā un mierā.

5) Esmu strādājis daudz dažādos darbos no 15 gadu vecuma. Esmu pamanījies sava mūža gaitā, paralēli skolai, strādāt par velokurjeru, trauku mazgātāju, viesmīli čilī picā, oficiantu Kasablankā, pārdevēju TV veikalā. Mani vecāki mani varētu uzturēt, bet man ļoti patīk tērēt naudu kā es vēlos visādās muļķīgās lietās, kuras es nekad neizmantoju.

6) Es nespēju uzdot cilvēkiem “kutelīgus” jautājumus. Es varu mēnešiem ilgi ciesties un domāt atbildi, bet tā arī nesaņemties pašu jautājumu uzdot. Parasti pēc ilga laika es jautājumu aizmirstu, un tas arī paliek neuzdots.

7) Pirms gandrīz 2 gadiem, t.i. 14 februārī, es sasitu vienu auto. Nesalabojami sasitu, un vieglāk to bija nopārdot detaļās nekā salabot. Bija lijis lietus, pienāca nakts un ūdens sasala. Savas sliktās braukšanas pieredzes dēļ es auto nenovaldīju un ietriecos nožogojumā, kas pasargā cilvēkus, lai tie neiekristu upē. Ja tā figņa neizturētu, tad, iespējams, manis un 3 manu draugu vairs nebūtu šīs zemes virsū. Kopš tās dienas ziemas laikā nebraucu ātrāk par 40 km/h pilsētā, un kādiem 70-80 km/h uz šosejas. Principā, katra bīstama manevra dēļ man salecas sirds, ja pat arī neesmu pie stūres.

Tas laikam arī viss šodienai. Cik noprotu, man jāturpina stafete, tāpēc es vēlētos redzēt 7 lietas no Šulca, affair’a, onkuļa, pbs, N.R.


18 2009

“Aļoša 2″ konkursa balsojums

Mūsu mazais fotokonkurss ir beidzies, un varam sākt balsošanu. Esmu sakārtojis visus autorus (un attiecīgi viņu bildes) alafabēta secībā. Balsošana noris komentāros, nekas grūts un sarežģīts, tikai jāatceras pāris lietas:
1) Mēs balsojam par autoru un viņa bildēm. Nav jēgas norādīt konkrētu bildi, pietiks ar autora vārdu;
2) Vienā komentārā var norādīt ne vairāk kā 3 autorus;
3) Balsošana ilgs tieši nedēļu, t.i. līdz pirmdienai, 26. janvārim.

Atgādināšu kā mūsu jaunais tautas varonis Aļoša izskatījās no vairākiem skatu punktiem:
Continue reading


17 2009

Burgeris #4 – TGI Fridays

Ir pagājis prāvs laiciņš kopš pēdējās reizes, kad tika testēts kāds no Rīgas gardajiem burgeriem, un tauta jau atmeta cerības ieraudzīt vēl kādu rakstu, bet bonuss tiem, kas nemeta plinti krūmos, jo apraksts ir klāt! Tiem, kas tankā – neliels ieskats pasākumā:

Mēs esam pieraduši iekost kādu čīzburgeri McDonaldā vai grillburgeri Statoilā, bet mūsu apziņa nesniedzas tālāk par to, jo burgeri mums nav brīvi pieejami, tie ir jāmeklē, bet neviens šajā smagajā cīņā iesaistīties nespēj, tāpēc no šīs dienas turpmākos pāris mēnešus katru nedēļu dažādās vietās tiks baudīts šis amerikāņu kultūras simbols, līdz netiks atrasts pats labākais burgeris Rīgā.

Burgeri tiks vērtēti pēc astoņiem kritērijiem 20 baļļu sistēmā. Mūsu izvēlētie kritēriji bija: gaļas kvalitāte, maizes kvalitāte, citu sastāvdaļu kvalitāte, lietojamība, burgera aksesuāri (piedevas), tā cena un apkalpošana iestādījumā, burgera kopējo novērtējumu un sajūtu pēc tā notiesāšanas.

Pārējie burgeru apraksti meklējami šeit:
http://archija.info/index.php/category/burgeris

Burgeru testēšana notika ceturtdienas vakarā, kad Rīga atkopās no grautiņa nodarītajiem zaudējumiem, un ārzemnieki nesaprašanā staigāja apkārt. Līdzīga situācija bija arī TGI Fridays krogā, kur desmitiem galdiņu stāvēja tukši, un tikai pie viena no tiem sēdēja neliels tūristu bariņš. Krogs ir situēts Kaļķu ielā 6, un šo to var palasīt viņu mājaslapā fridays.lv

Pirmie iespaidi par krogu bija labi, taču garīgais nedaudz sabojājās oficiantes rīcības dēļ. Atlika tikai ārzemju viesiem ieelpot gaisu, kad meitene jau plivinājās viņiem apkārt, taču mūsu galdiņam nācās gaidīt, lai kāds pieņemtu pasūtījumu. Pēc neilga brīža tomēr Aldara Luxus alus (cenā 2,5Ls) stāvēja uz galda, un mēs gaidījām vakara kulmināciju – Jack daniels burgeri. Lai neradītu nepareizu iespaidu no paša sākuma, uzreiz bildīšu, ka tāds nosaukums tam dots tāpēc, ka blakus burgerim tiek pasniegta mērcīte ar minimālu viskija daudzumu tajā, un ja mēs paši nepacenšamies – līdz burgerim tā arī nenonāks.

fridays
Piedošanu par šīs reizes bildi, fotoaparāts mājās palika

Sāksim ar vērtēšanu:
Gaļa: Lai neteiktu vairāk – šī bija viena no lieliskākajām gaļām, kādu mēs esam baudījuši. No paša sākuma tika piedāvāts kādu mēs to vēlamies – vidēji/labi/vāji izceptu, kas ir plusiņš salīdzinājumā ar pārējām vietām.

Maize: Garšīga. Mīksta. Pārāk daudz. Ēšanas procesā maizes daudzums nebija īpaši liela problēma, taču, kad burgeris jau bija gandrīz notiesāts (pēdējie kumosiņi), likās, ka ēdam tikai maizi.

Citas sastāvdaļas: maziņa tomāta šķēle, salātlapa – nekā lieka. Dārzeņi bija svaigi, un kaut arī es, piemēram, neesmu tomātu fanāts, tomēr tas piedeva maziņu “odziņu” ēšanas procesam.

Lietojamība: Gandrīz visi bija apmierināti ar burgera notiesāšanas spēju, jo laikam esam ietrenējušies tos ēst, taču man vienalga sanāca iespiest burgera pamatnē pirkstu, tādējādi noķerot nelielu “fail’u”.

Aksesuāri: Šim burgerim līdzi nāca sīpolu riņķīši, frī kartupeļi un iepriekšminētā “Jack Daniels” mērce. Sīpolu riņķīši garšoja tikai vienam “testētājam”, kartupeļi īpaši garšīgi nebija, mērcīte – arī ir redzētas labākas, un pats galvenais – nekā svaiga, ar ko aizkost kartupeļus un burgeri. Būtu jāpadomā par burgera “komplektāciju”.

Cena un apkalpošana: Neskaitot maziņo misēkli sākumā, oficiante apkalpoja labi un ātri, ēdiens tika atnests visiem reizē. Burgera cena – 5,8Ls, kas, mūsuprāt, šim burgerim ir nedaudz augsta.

Burgeris kopumā: Lielisks, taču varēja būt nedaudz labāks (mērces papildinājums).

Kopējā sajūta: Nedaudz vilāmies par, uz doto brīdi, vislielākā rēķina saņemšanu, taču to noteikti atspēkoja paša burgera, bet nevis iestādes kā tādas kvalitāte.

Ierastā reitingu tabula:
fridays

Saskaitot iegūtās balles, burgeris ir saņēmis 537 balles no 640 iespējamajām, t.i. desmit baļļu sistēmā tas ir nopelnījis atzīmi “8″, vai arī var teikt, ka tā efektivitātes rādītājs ir 83,9%. Izteikts līderis ar pozīciju nr. 1 mūsu topā.

Īsi pastāstot – tas ir saņēmis augstāko atzīmi pagaidām, bet noteikti ir VĒL kas labāks. Bet īstenam burgeru baudītājam noteikti derētu ieskriet šeit un apēst kādu burgeri!