Archija Weblogs

Šodien pāris manu draugu un kaimiņu bija iegādājušies elektriskās sveicītas, gaismiņas un cītīgi līmēja sintētiskos vainadziņus pie durvīm. Pēc pāris draudzīgu vārdu apmaiņas nāca prātā manas ex-klasesbiedrenes Alises teiciens, ko viņa ik pa laikam raidīja manā virzienā: “Anything you can do, I can do better”, tāpēc bez ilgām pārdomām tika nolemts nocirst Ziemassvētku egli.

Apbruņojušies ar mačeti, devāmies Bolderājas tumšajos nostūros eglītes meklējumos. Pēc kādu 20 minūšu pastaigas jau bijām gatavi mest plinti(mačeti) krūmos, jo visapkārt aug tikai bērzi, un jau sākām apsvērt domu par Ziemassvētku bērzu.

Bet netālu no Bolderājas pludmales mēs redzējām tumsu(nevis gaismu) tuneļa galā – skujas. Kājas līdz potītēm slapjas no brišanas pa dubļiem, un mēs redzam skujas! Uzvara! Bez liekas domāšanas par to, cik lielu eglīti var cirst katram Latvijas iedzīvotājam, cirtām to nost un nesām mājās.

Pēc neliela gabala noiešanas un tikšanas zem laternu apspīdētās ietves, sastapāmies ar savu pirmo pārsteigumu – tā ir priede. Vareni neizsteiksmīga, bezskujaina, pretīga priede.

Bet nekas, aizvilkām uz istabu, nocirtām liekos zarus un paskatījāmies uz to spuldzīšu apgaismojumā – tā palika vēl neglītāka. Ielikām spainī, un pienāca laiks to dekorēt. Tā kā pienācīgu veikalā nopērkamu plastmasas bumbiņu un spīguļu mums nav, nācās aprobežoties ar to kas ir – pašgatavotiem dekorējumiem, kuri noteikti izskatās pārāki par veikalā nopērkamajiem.

Papīra pedobear’s, Ozols, 50 cent, Džeimsons un zvaigznītes – modernie tēli, kam mūsu eglīte būtu jāpadara par visskaistāko eglīti. Bet izskatās, ka plāns izgāzies. Tātad, laipni lūgti studijā – pasaules neglītākā eglīte:

Morāle? Netaupīt pāris latus, un iegādāties pienācīgu eglīti un šokolādes salaveci(jo pēc mēneša to varēs arī apēst)!

Latvijā vārdu salikumu “Melnā piektdiena” parasti asociē ar virkni dažādu skaidrojumu. Viens no tiem varētu būt metāla mūzikas piekritēju pulcēšanās vieta/klubs “Melnā piektdiena”, citam tā ir piektdiena, 13. datums, citam piektdiena, kurā cilvēkam pamostās iekšējais nēģeris un tml. Bet mums īsti nav saprotams vārdu skaidrojums “Melnā piektdiena”, ko visplašāk izmanto ASV.

Amerikas Savienotajās valstīs melnā piektdiena ir piektdiena pēc viņu svētkiem – pateicības dienas (thanksgiving). Tā ir diena, kas it kā neoficiāli atklāj Ziemassvētku iepirkšanās sezonu. Respektīvi, visas preces visos veikalos tiek pārdotas ar ievērojamām atlaidēm.

Cik esmu skatījies ārzemju lapās, šīs atlaides parasti tomēr ir ievērojamas. Piemēram, LCD televizoriem tiek piedāvāta 500$ atlaide, MS Zune mp3 atskaņotājs tiek piedāvāts pa 40Ls, 1TB arējais disks pa 45Ls un tml.

Mums, eiropiešiem, protams, ka šī diena daudz neko neizsaka, un īpašas emocijas neizraisa, jo neviens tādu pateicības dienu nesvin. Bet manis pēc es tiešām būtu ieviesis tādu tradīciju kā “Melnā piektdiena” – dienu, kad mēs iezīmējam komerciālo Ziemassvētku sezonas sākumu. Dienu, kad cigaretes maksātu 50 santīmus, viskija pudele 3 latus, litrs piena 13 santīmus un iPods mazāk par 29,99Ls.

Pirms pāris dienām guvu kārtējo jauno pieredzi kino baudīšanas jomā. Iepriekšējo reizi Cinamon baudīšana galīgi nepadevās, tāpēc šoreiz būtu jāveicas, vai tad ne?

Trīsdimensiālo kino apmeklēju pirmoreiz, un varu atzīties godīgi, ka man bija tikai neliela nojausma, kādu pasākumu es apmeklēšu un kas mani pēc biļetes uzrādīšanas sagaida. Sagaidīja vēl viens forumcinemas darbinieks, un iedeva palielas “trīsdimensionālās brilles”. Ja netiek nekas rādīts, tad principā – caurspīdīgi stikli. Testēju dažādās vidēs, bet nekādu atšķirību nemanīju.

Sākās treileru rādīšana, un tad es apmēram sāku saprast, kas ir 3D kino…awesome! Pēc pirmajām minūtēm krēslā burti lidinājās pie acīm rokas stiepiena attālumā, un telpiskuma efekts bija lieliski pasniegts. Sākās U2 koncerts, un kino baudīšana varēja sākties.

Koncerts ilga pusotru stundu, un skatīšanās sajūtas brīžiem ir fantastiskas. Tātad, pozitīvie momenti:

1) Tie burti! Nopietni, neko iespaidīgāku par digitāli veidotiem burtiem tas kino nepiedāvā;
2) “Klātbūtnes efekts”. Viena no kamerām bija uzstādīta kaut kur pūļa vidū, un tiek viedota ļoti telpiska bilde – redzi roku un galvu miljonus, pēcāk skatuvi un ekrānu.
3) “Tuvplāna efekts”. Uz koncertiem esmu bijis daudz un dažādiem, bet tik tuvu skatuvei nav sanācis būt (neskaitot Mettalicu, hehe). Ekrānā ir redzamas lūpu kustības, katras ģitāras stīgas strinkšķināšana un Bono sviedru lāsītes uz pieres.
4) Skaņa – lieliska! Nav ko teikt – dzidra, patīkama un koncertam atbilstoša.

Daudz šo nebūs, bet ir jāpieraksta negatīvie momenti arī:

1) Dažus kadrus es noteikti nebūtu uzņēmis 3D. Ik pa brīdim noņēmu tās bildes apskatīties, kā ir skatīties bez tām, un rezultāts dažbrīd bija labāks, nekā ar visiem efektiem. Esmu nolūrējis desmitiem dažādu koncertu DVD, un varu noteikti apgalvot, ka dažbrīd šis 3D efekts bija traucējošs.
2) Pati pa sevi sēdēšana kinoteātrī. Ir pierasts, ka nav jātrokšņo, skaļi jāēd vai jāsarunājas, un pārmaiņas pēc kinoteātrī šādu skatu arī sanāca novērot. Koncerts, kurā būtu jālien pūlī un jābļauj “HELLOO HELOOOO”, bet tu sēdi krēslā dīvaina paskata brillēs un tikai skaties.

Kopumā, vienu varu apgalvot droši – lai iepazītu 3D kino, U2 koncerts ir viena no labākajām iespējām. Nav jāskatās kāda multfilma, vai filma, kas imdb.com novērtēta ar 1,4 ballēm. Varam iepazīt 3D, paklausīties kvalitatīvu skaņu un labi pavadīt kādu no darbadienas vakariem.

P.S. Šo to interesantu var apskatīties U23D mājaslapā.

Šovakar tika apmeklēts cinamon kinoteātris. Iešana uz kino nebija viena no tām pozitīvākajām pieredzēm, bet vienā rindiņā šo visu pasākumu neizskaidrot, tāpēc sāksim no paša sākuma.

Dzīvojam mēs 21. gadsimtā, tāpēc, protams, biļetes tika pirktas internetā. Pāris minūtēs atkožot biļešu iegādes sistēmu, vinnējot nelielu cīņu ar Javu biļetes tomēr tika nopirktas. Pateicoties tam, ka Java karināja manu datoru, vietas nemaz nevarēju izvēlēties.

Izvēle iet uz cinamon krita arī tāpēc, ka man atnāca uz e-pastu piedāvājums, ka iegādājoties vienu biļeti, otru saņemšu par velti. Turklāt, darbojās vēl iepriekšējā akcija, un popkorns un pepsis man arī pienācās par brīvu. Bet nekas no šī man netika piešķirts, rezultātā: 4 biļetes pa 16Ls, nekādi akcijas piedāvājumi nedarbojas.

Izmaldoties pa Alfas labirintiem kinoteātris tika atrasts, un varēja sākties klaustrofobijas lēkmes, jo viss bija tik saspiests, cilvēku miljons, apkārt visi bļaustās un ventilācija vēl īsti nestrādā.

Pēc pāris minūšu interjera pētīšanas(kurš, starp citu, man patīk) tika nolemts iegādāties vienu paciņu popkorna, tādējādi izstāvot kādu 50 cilvēku rindu. Biļetes un ēdiens pārdodas pie vienas un tās pašas kases. Tātad, ja esmu iegādājies biļetes internetā un izprintējis tās mājās, man vienalga jāstāv rindā ar cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties biļetes. Pēc pirkuma nākamā mini-vilšanās: vidējais popkorns ir Forumcinemas mazā popkorna lielumā, garšo labi, bet 3 cilvēkiem galīgi nepietiekams daudzums.

Tālāk secinājām, ka līdz filmai ir vēl kāda pusstunda, un vajag kaut kur uzgaidīt. Nav nevienas vietas, kur piesēst, apkārt 3 restorāni (pica/suši/kafija), bet parastu soliņu nav. Gribot negribot 1,5ls par kafiju jātērē.

Pēc 15 minūšu gaidīšanas nolēmām iet iekšā, un pārsteigums – mūs nelaiž iekšā. Jāuzgaida vēl 5 minūtes. Iekšā laidējs ir viens džekiņš uz 6 zālēm, un aktīvākajās stundās drošvien rodas paliela burzma, kad kādu laiž, un kādu nelaiž iekšā.

Pēc brītiņa gaidīšanas tomēr mūs palaida, un mēs tikām iekšā zālē, kurā gaidīja nākamais pārsteigums(kurš principā mani vairs nepārsteidz) – zāle bija maza…ļoti maza. Respektīvi, tajā bija piecas rindas. Zālē sasēžas kādi 40 cilvēki. Kad pirku biļetes, jau redzēju šo ciparu, bet man jau likās, ka kādas kļūmes dēļ man nerāda pārējo zāli. Maldījos

Apsēdāmies krēslos, kuri sākumā man patika. Bet šobrīd(6 stundas pēc seansa sākuma) esmu galīgi citās domās par tiem:
1) Tie šūpojas. Ja filma garlaicīga, pārējos zālē sēdošos noteikti var nokaitināt. Mēģināju izstaipīt kājas – nejauši pieskāros priekšā sēdošajam cilvēkam – sāk šūpoties;
2) To forma ir tiezgan tizla, plus vēl sēžot trešajā rindā(no piecām) nācās diezgan daudz galvu atliekt atpakaļ, kas rezultējas tajā, ka man joprojām sāp kakls;
3) Parasti savas drēbes smuki saloku un pabāžu zem sēdekļa, lai tās netraucē kino skatīšanās laikā. Arī tas man tagad ir liegts.

Tālāk sāka rādīt reklāmas. Gaismas ieslēgtas, neko nevar saprast un sanāk tāda maziņa antireklāma. Ok, jūs jau teiksiet, ka var aizvērt acis(kinoteātrī, lol) un klausīties, taču jauns pārsteigums – kreisajā pusē skanda čarkst. Kur nu vēl labāk?! Izrādās, ka var…

Pateicoties savai bonusainajai vietai varēja diezgan viegli piefiksēt vēl vienu foršu parādību – šķībo projektoru. Ok, tas nebija saliekts par 30 grādiem, bet tomēr diezgan manāmi.

Sākās kino, un atkal patīkams pārsteigums, šoreiz no skaņas puses. Kurš pie velna skaņoja sistēmu. Man jau skaļa mūzika patīk, Dolby Digital skaņas efekti vienmēr ausis tikai priecējušas bija, bet šoreiz…ehh, pa skaļu. Ticiet man..PĀRĀK SKAĻI!

Noskatījāmies ar mokām kino, un ejam prom, protams, ka pa tām pašām durvīm. Aizgāju dabūt savu bonusu karti pie izejas, atkal kārtējais nepatīkamais pārsteigums. Respektīvi – ne tikai viņi mani appisa uz vienu biļeti, popkornu un pepsi, bet pati karte arī ir viens liels appisiens. Par katriem 50 notriektajiem santīmiem kinoteātri Jūs iegūstat 1 bonuspunktu. 10 bonuspunkti līdzvērtīgi 25 santīmiem. Dumi rēķinot mums jānotērē 50 lati kinoteātrī, lai iegūtu par brīvu popkornu. Bonuskartes sistēmas ieviesējam žetons!

Ejam uz stāvvietu – prieks. Par to vismaz nav jāmaksā.

Kopumā – Cinamon ir viens no drausmīgākajiem kinoteātriem, kādā esmu bijis. Pat Daile un Oskars man patika daudz labāk. Ja vēlaties slikti pavadīt laiku, un pilnīgi neizbaudīt kino apmeklējumu, tad noteikti iegriezieties jaunajā “Cinamon”!

Beidzot globālajā tīmeklī ir parādījusies “Rīgas Sargu” DVD versija. Beidzot šo Latvijas kino ir iespējams noskatīties arī tādiem kā es, kuri nepaspēja noskatīties to Kongresu namā, un noteikti nevēlās skatīties kino kādā no Kultūras namiem, sēžot uz koka beņķiem un klausoties skaņu uz pāris divlatīgām skandām.

To, principā, iespējams diezgan viegli lejupielādēt no Torrentu tīkliem. Lai iegūtu to no ārzemēm, spiežam te:
Thepiratebay

Vai arī, ja ir vēlme reģistrēties, un lejupielādēt to no Krievijas (ar padaudz latviešu lietotājiem):
kinozal.tv