Archija Weblogs

Diena nr.28:
Svētdiena, ne ar ko neatšķiras no citām dienām, bet tam drīz vien būs jāmainās. Piestāšana ir norisinājusies labvēlīgi, un bariņš nēģeru uz klāja sagaidīts. Uz kuģa ir 7 papildus cilvēki – sargi, kravas mērītājs, aģents u.c. Jēgas no viņiem nav, jo viņi visu laiku skatās TV un neko nedara. Piemēram, sargiem ir jāskatās, vai kāds neuzlien uz kuģa un ko nenozog, bet īstenībā jāskatās vai viņi paši kaut ko nezog.

Pēc ilgām prātošanām nolēmu tomēr iziet pilsētā uz 6h stundām un apskatīties to visu no iekšpuses. Jāprasa atļauja kapteinim. Mūsu saruna:
-Sveiki, ir brīvs brītiņš parunāties?
-Jā, lūdzu.
-Varu braukt ar matrožiem uz pilsētu?
-Nē.
-Kāpēc?
-(…)
-Man nauda ir, viss būs OK, uzmanīgs un nekāda alkohola utt…
-(…)
-Uz redzēšanos.

Nenormāli sapriecājos, ka ir parādījušies sakari, cītīgi izmantoju mobilo tālruni. Sarunas uz Latviju 1,5Ls minūtē izejošie un 0,3Ls ienākošie. SMS parastā cenā(cerams). Divas dienas smaida uz sejas garantēts.

Šodien ir 28. diena, tāpēc sanāk, ka četras nedēļas nav uzkāpts uz sauszemes un gandrīz mēnesis ir pavadīts jūrā.

Diena nr.29:
Kādi 95% no mums ik dienas e-pasta kastītē saņem spamu. Sākot ar cialis, viagrām utt., un beidzot ar mēstulēm, kur mums laipni paziņo, ka ir Jums ir nomiris onkulis no Nigērijas un atstājis mantojumā 10 miljonus dolāru, un, lai tos saņemtu, ir tikai jāsamaksā 999$. Triks vecs kā pasaule. Gadu gaitā esam pilnīgi iemācījušies ignorēt šādas vēstules un pēc sekundes aizmirst par tām. Daži varbūt ar šiem cilvēkiem ir čatojuši vai tamlīdzīgi, bet vai kāds ir bijis bankā Nigērijā un mēģinājis saņemt naudu? Tagad es zinu vienu cilvēku, kas to ir darījis.

Rīta pusē matrozis man parādīja lapiņu, saka, ka uz banku brauks naudas saņemšansa sakarā. No sākuma gardi smējos, bet vēlāk sāku domāt – neesmu vismaz Latvijas interneta lappusēs lasījis, ka kāds ar šādu e-pasta būtu apmeklējis Nigērijas banku, un tajā brīdī man sāka palikt interesanti.

Izrādās, ka šādi “vēstuļu nesēji” īsti populāri nav, džeki stāstīja, ka bija kaut kādās 5 bankās, un 4 no tām pret viņiem izturējās ar pilnīgu nopietnību. Piemēram uzreiz pasauc galveno menedžeri, ar kafiju pacienā un tad sāk runāt. Kas mani pārsteidza visvairāk, vienā bankā teica – jā, tik tiešām, naudu Jūs varat saņemt, bet pretendentu ir daudz, un jāstāv rindā. Lai iestātos rindā, jāsamaksā kaut kāda naudas summa.

Bankas kā tādas tur ir nedaudz atšķirīgākas no pārējām ēkām, jo jāiebrauc aiz žoga, jāiziet ieroču pārbaudes utt., turpretim visi pārējie veikali arī ir īpaši savā veidā. Teiksim, ir veikals, kur pārdod visu nozagto no konteineriem. Produktu klāsts: atsevišķas alkohola pudeles, datortehnika, pulksteņi, krekli, banāni utt. Oriģināla “Teachers” viskija pudele cenā 23$, āfrikāņu tautas tērps – 50$.

Naudas maiņas kantori parasti ir 1×1m lielas būdiņas ar kārtīgi resnām nigēriešu omēm. Daži kantori ir automašīnas ar naudas mainītājiem aizmugurē. 100$ ir 10000 Nigērijas naudiņas, tāpēc varat iedomāties cik daudz naudaszīmju parasti ir viņiem.

Diena nr.30:
Vakarnakt, kad stāvēju “nakts sardzē” notika kas dīvains, ļoti. Situācija ir tāda, tu stāvi pašā kuģa priekšgalā, apmēram 200 metrus no dzīvojamām telpām. Apkārt nevienu neredzi, tikai dzirdi n-tās motorlaivas, degvielas sūknēšanas, rūpnīcu u.c. skaņas. Biju nostāvējis sardzē jau kaut kādas 2,5h stundas, līdz pēkšņi sāka nedaudz noreibt galva. Pirms tam viss bija tiešām labi, sarunājos ar otro kadetu, kas bija atnācis parunāties, iestatīju motoristam telefonā kaut kādus uzstādījumus, un ap to brīdi nokritu gar zemi.

Sajūta tāda kā filmās, tajā brīdī, kad galvenais varonis apdullinās, rāda tādu izplūdušu bildi un viņš neko nedzird. Tāpat arī man – kaut kur peldi, piecelies kājās, wtf?! Bams atkal nokrīti. Kabatā mobilais nopīkst, bams. Parubījos vēl kādas 2 reizes, tad atgāja. Kaut arī man palīdzēja aiziet līdz dzīvojamām telpām(nesa), pats arī gāju, pie pilnīgas samaņas. Sožeriz zaļganā krāsā apsēdos uz krēsla, dzēru ūdentiņu un sēdēju, un lamājos. Vairs nav labi, mentālas problēmas pārdzīvot kaut kā var. Jūtu, ka palieku dumāks ar katru dienu, bet veselība pagaidām bija OK, bet tagad jau arī par to vairs neesmu pārliecināts. Pamodos kā vienmēr, nomazgājos, bet darbā neizgāju, iedeva brīvdienu. Ir bailīgi, ja godīgi. Piefiksēju, ka vienā no kritieniem laikam būšu sasitis galvu, nenormāli liels puns parādījies.

Par godu manai mini-kritienu sērijai īsti uz klāja man daudz nedos strādāt, uz virtuvi pārceļ. Labā ziņa – rīt iebraucam vēl vienā Nigērijas ostā, drošvien kāda nedēļa dreifēšanas jūrā, un tad uz Vāciju, brauciens 14 dienas. Tas nozīmē, ka apmēram 25. augustā būšu mājās.