Kurš var uztaisīt internetveikalu? Ne pārāk sarežģītu pa labu naudu. Tā kā man nav ne mazākās nojausmas cik tas varētu maksāt, arī to gribās uzzināt(nu cik, 300, 500, 700, 900Ls)? Principā tiek meklēts kāds kantoris, bet privātpersona arī der.
Pēdējā laikā ļoti daudzās filmās, seriālos utt. ir redzami Apple datori, laptopi lielākoties. Bet nevar apgalvot droši, kāpēc?
Lieta tāda, ka kaut kāds cilvēks, kurš divas reizes redzējis ābolīti(Macbook vai Macbook Pro) spēs to atpazīt dzīvē vēlreiz – gan no maza attāluma, gan no liela. Pat ja cilvēkam(arī Zandim) liekas, ka visa šitā padarīšana ir sūds, tāpat viņš zin kā šis “sūds” izskatās un spēs to atpazīt.
Bet bieži vien šis “iekostais ābolīts” filmās ir aizlipināts ciet. Pagriež kameru no otras puses – skaidri redzam Finder’a rīkjoslu augšpusē, dock’u apakšā un pat bieži vien atvērtu kādu programmu, kas gandrīz 100procentīgi liecina, ka dators ir Apple ražots, taču šis ābolītis aizlīmēts ciet. Izskatās tā:
Ļaujiet Jums prezentēt kādu piemēru. Piemēram, LNT uzņem seriālu “Zelta dzīve”, kurā galvenais varonis cītīgi mēģina izdzert Aldara Pilzenes aliņu. Viss ir jauki līdz tam brīdim, kamēr reklāmu starppauzē Cēsu aliņš nelaiž savu reklāmu. Un ko viņiem darīt? Noplēst Aldara pudelei etiķeti vai, piemēram, nofilmēt gabalu vēlreiz aizstājot pudeli ar citu, vai cerēt ka neviens no Cēsu alus pārstāvjiem neskatās šo seriālu(visdrīzākais gadījums). Es teiktu, ka nē, tāpēc arī TV kompānijas cenšas nelietot dajebkādus brendus.
Tāda pati situācija ir ar ābolīti ASV zemē – to vienkārši aizlipina ciet, lai nerastos liekas problēmas. Protams, dažās filmās/seriālos ābols ir redzams, bet tā nav sakritība, jo vai nu Apple ir palīdzējis kino veidošanā(datori/programmas), vai arī ir samaksājuši veidotājiem, lai to datori būtu kino, un mēs, dārgie patērētāji, tos pirktu. Un beigu beigās šos filmēšanā izmantotos datorus var arī nopirkt pa zemāku cenu, ja ir vēlēšanās. Mēs gan nē, bet filmēšanas procesā iesaistītie noteikti.
Lūk arī tāpēc liela daļa no kino redzamajiem makintošiem ir aizlīmēti
“Labu – tikai par mirušo vai ne par ko,” domā vidējais latvietis, skatoties televizorā panorāmu un nekā personīga.
Vidējais latvietis visās anketās atbild, ka ir kristietis, taču uz baznīcu neiet un gavēni izlaiž jau trešo gadu. Viņš nevar izšķirties, kam īsti sekot – Vecajai Derībai vai Jaunajai, tāpēc gaida, vai netiks beidzot izdota arī Vidējā. Kaut kas normāliem cilvēkiem.
Kāpjot augšup Vanšu tiltā, vidējais latvietis nekad nav ticis augstāk par vidu.
Vidējais latvietis ir kā Repšes aeroplāns: paštaisīts, vienvietīgs un bīstams.
Vidējais latvietis grūti pakļaujas socioloģiskiem mērījumiem. Uz jebkuru jautājumu viņš iemanās atrast tādus atbilžu variantus, lai beigās sanāktu nevis simt procentu, bet astoņdesmit septiņi vai simt trīsdesmit pieci. No trim atbilžu variantiem viņš vienmēr izvēlas vidējo. Seši atbilžu varianti viņu mulsina.
Vidējais latvietis nelabprāt runā par savu algu. Viņš par to nerunā ar darba devēju, nerunā ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, nerunā ar darba kolēģiem. Vidējā latvieša alga ir vienalga.
HAHAHAHA LOL ROFL LMFAO LAWL GG LETIŅI PWNED!!!!1111oneone
Tēkš, kas pa figņām? Copy-peist:
rāmatā apkopotas 100 anekdotes par izdomātu, taču sociālajiem antropologiem labi pazīstamu personāžu – Vidējo Latvieti, savukārt dāsni piedāvātajā bezmaksas pielikumā lasītājs atradīs aizraujošus un aizkustinošus nostāstus par izcilā latviešu dzejnieka Raiņa un viņa nerimtīgās dzīvesbiedres Aspazijas sīkiem atgadījumiem bagāto ikdienu un attiecībām ar citiem latviešu literārās mitoloģijas personāžiem.
Latviešu grāmatniecībai netipiskais krājuma mākslinieciskais noformējums piesaistīs lasītāja uzmanību ar Rīgas ielās vērojamiem sienu gleznojumiem un stensiliem, kuri, iespējams, labāk kā jebkas cits ilustrē vidējā latvieša ikdienu un apziņas stāvokli. Grāmatas vizuālo noformējumu veidojis mākslinieks Dagnis Skurbe.
Pirms apkopošanas krājumā anekdotes vairāku gadu garumā publicētas žurnālā „Rīgas Laiks”, kur jau ieguvušas lielu lasītāju ievērību.
Un paceļam roku, kam šīs lietas liekas smieklīgas. Pirms laika jau teicu visu ko domāju par “Rīgas laiku”. Moš iedzimta kaite kaut kāda, ka šīs rindas līdz manīm neaiziet un neredzu tur neko smieklīgu.
P.S. nē, nevienu anekdoti es nevaru attiecināt uz sevi. Būs jātaisa rubrika “Zemākais latvietis”. No satori.
Kā Jūs domājat – cik ir vidējais vecums blogu autoriem? 18? 20…25..30 gadi?
Kad es sāku drukāt šo blogu, man laikam bija 16 gadi. Tajā laikā tā fīča vēl īsti populāra nebija, es pat teiktu – bija ļoti nepopulāra un varēja lasīt VISUS Latvijas blogus, jo lielākā daļa tusējās Sviesta cibā un visi dzīvoja laimīgi, jo ja kāds kaut kādu fufli drukāja – tāpat neviens neņēma pierē un lasīja tālāk.
Gadi ir gājuši, blogi arī, un rodas jautājums – cik tad vecs ir bloga autors? Atbilde – no 20 līdz 30 gadiem. Kaut vai dumi pārskrienot pāri emuārtopiem un atceroties autora seju tāds cipars nāk prātā. Bet rodas jautājums – cik vecam ir jābūt bloga autoram, lai viņu uztvertu nopietni?
Principā, vecumam nav nozīme, cilvēks var gudri runāt arī 14 gados, bet tomēr… Pašķirstot manējos pierakstus dažus gadus atpakaļ, ik pa brīdim sametas kauns. Jā, gadījās arī kas sakarīgs un aktuāls mūsdienās, bet gadījās arī tāāāds fuflis, ka pašam kauns to lasīt.
Nelielas sakritības dēļ ieskrēju blogā laacukam.nee.lv. Labi labi,
komikss ar manis piedalīšanos plivinās apkārt internetā jau vairākas dienas:
Un tiešām ir interesanti palasīt, ko tad par mani raksta – noliek vai draudzīgi pasmejas. Bet atpakaļ pie tēmas. Tad nu iečekoju rakstītāju, kas acīmredzot bija meitene.
Pārskrēju pāri, skatos komentārus – visādi mfz, krist2pi, Alekseji, Tomi u.c. personāži ik pa palaikam figurē, tātad arī ik pa laikam lasa.
Bet cik tad bloga autore īsti veca ir? Nevilkšu garumā – 12. Jā, 12 gadīgs bērns blogo un drukā kaut ko, ka vecākiem personāžiem patīk lasīt. (apstiprinājuma ekrānšāviņi – viens un divi)
Nu ko, ir vēl kādam jautājumi – cik vecam jābūt bloga autoram? Es 12 gados spēlēju futbolu un skatījos TV. Bet tagad var blogot.
Varētu jau likties, ka daudziem šī ziņa ir diezgan veca, taču es to uzzināju tikai šodien Toma blogā.
Biļešu cenas svārstās no 25-50Ls, kuras iespējams iegādāties arī internetā. Par mūziķiem pirms neilga laika rakstīju, un rakstu var apskatīties klikojot te.
