Ziemassvētku dāvanas
Apskrienot visapkārt Latvijas žurnāl-sfērai, varēja izlasīt čupiņu aktīvistu, kas aicina Ziemassvētkos nedāvināt nevienam dāvanas. Skan apmēram šadi:
Katru gadu Ziemassvētki arvien vairāk no svētkiem pārtop par traku naudas izšķiešanas laiku. Tūkstošiem latu tiek tērēti dažādiem maznozīmīgiem krāmiem — bezjēdzīgiem dekorējumiem, rotaļlietām, saldumiem, elektrotehnikai un daudz kam citam.
Šī apsēstība — tērēt naudu «dāvanām» — tiek iespiesta mūsu apziņā un mēs arvien vairāk domājam nevis par mums tuviem cilvēkiem, bet gan par līzingiem, kredītiem un naudas taupīšanu, lai decembrī to varētu visu nogādāt no saviem makiem uzņēmumu kontos.
Mēs negribam, lai tu aizmirsti par saviem tuviniekiem, mēs vēlamies, lai tu padomā, kas patiesi viņiem ir visnozīmīgākais — tava sirsnība un tuvums, ko nevar iegādāties ne par kādu naudu. Mēs aicinam par to padomāt, par to parunāt, pievienoties un palīdzēt citiem.
Par piemēru sv.lv rāda akciju, ka viens veikals izziņoja atlaides, un 30000 cilvēku skrēja pirkt t-kreklus. Jā, 30000 un parastus t-kreklus. Man, personīgi, škiet, ka tas ir ģeniālākais kas vien var būt – 30000 cilvēku iesmērēt parastus t-kreklus. Es tiešām uzceltu mazu pieminekli cilvēkam, kas šo izdomāja. Mārketings uz goda.
Pamats šādai akcijai ir tāds – ka Ziemassvētkos tu saņem daudz bezjēdzīgu dāvanu. Es, piemēram, nekad nesaņemu daudz bezjēdzīgu dāvanu. Vai arī neuzskatu, ka tās lietas, ko cilvēki man uzdāvina, ir bezjēdzīgas. Labi, tām īsti nav tāds praktisks izmantojums, kā, piemēram, beisbola nūjai, taču kāpēc kaut kāda lieta nevar būt un atrasties uz galda “vienkārši”.
onkulis, piemēram, grib kaut ko taisīt pats. Padomāsim, kādas lietas tās varētu būt? (Aut.piezīme – es neesmu ne ar viņu runājis un turpmākais ir tikai manas iztēles auglis). Tā varētu būt vāze, kaut kāds mākslas darbs(piemēram, fotogrāfija paštaisītā rāmītī), paštaisīts svečturīts utt. Protams, var arī meklēt padomus viņa dotajā lapā(photojojo), kur, piemēram, var izlasīt kā dabūt gatavu paštaisītu “Fish-eye” lēcu. Protams, pašam uztaisīt fish eye lēcu ir kruti, bet kādam dāvināt salauztas brilles aptītas ar skoču?
Turklāt, pa kuru laiku es varu uzadīt cimdus/zeķes, ja, atvainojiet par izteicienu, блять, es pat īsti nevaru atrast laiku normāli pagulēt un uztaisīt sev ēst. Man IR vieglāk aiziet uz veikalu un nopirkt vāzi nevis dienām ilgi piestrādāt, lai ko tādu uztaisītu. Es pirms vairāk kā gada gribēju uzrakstīt rakstu, kā uztaisīt/apgleznot vāzi. Es atradu kaut kādu pagrīdes mākslinieku veikalu, nopirku tur krāsas speciālas latu 10 vērtībā un un…ziniet kas no tā izvērtās? tās krāsas noputējušas vēl joprojām mētājas plauktā.
Vēl iz dzīves – Man ir māsa. Es nezinu, es labprātāk viņai uzdāvāju mp3 atskaņotāju(ne tagad gan, jau uzdāvāts), nevis paštaisītas rotaslietas, jo tas, ko es izveidošu, būs sūds. Vai nav labāk nopirkt dāvanu karti kādā rotaslietu veikalā, nevis uztaisīt kādu draņķīti, ko viņa tāpat nenēsās, jo kaut ko tādu vilkt… īīš. Protams, mīļi tas viss ir un cilvēks saprot ka no sirds, bet…
Piemēram, starp handmade ādas-indiešu-style somiņu jeb Crumpler ādas somiņu es izvēlētos…nu paši jau ziniet.
Decemberis 13th, 2007 at 18:29
da lab, vai nav forši saņemt pašadītas niezošas zeķītes?
Decemberis 13th, 2007 at 18:31
es tiešām labprātāk saņemtu divus pārus veikalā pirktu melnu zeķu nevis pašadītas vilnas zeķītes, kuras tāpat nekad mūžā nevilkšu
Decemberis 13th, 2007 at 18:34
taisnība, man piemēram doma, vienam cilvēkam uzdāvinat kubiku rubiku :) to veco, padomju laika :)
Decemberis 13th, 2007 at 18:39
Aicinaajums kaut ko nedaavinaat arii ir reklaama. Kaapeec vesela gada gatumaa uznjeemumi nedomaa par beernu namiem, un tad gada beigaas paarforsee – izteeree akcijas reklaamaa vairaak naudas, neka tiek savaaktas daavanas, vai arii – paargaaz pilnus namus ar rotallietaam, kuras siikie pusi pat nekad nepaspees saakt lietot – aatraak izaugs…
Visasi pamatots raxts, viedoklis vietaa. Bet aarzhij – tu esi laimiigs, ja tev nekad nav bijushas bezjeedziigas daavaanas… Vai arii tev taas neviens nedaavina? Man, tgieshaam, puse no daavanaam ir bezjeedziigas, un es pat neatceros kas taas daavinaajis… Piedodiet, draugi, ja kaads so lasa. Mamma, piedod, es meedzu dazkaart neatpaklot tavas daavanas pat, pirms taas nonaak miskastee, un taapeec es tevi jau simto reizi luudzu – nedaavini man neko, luudzu, es varu visu, kas man nepiecieshams atlauties iegaadaaties pats.
P.S. Tas taa, ar humoru, bet dalja patiesiibas ir shajaa…
Decemberis 13th, 2007 at 18:39
IMO dāvanas funkcija ir iepriecināt saņēmēju. Iepriecinoši ir saņemt dāvanu, pie kuras ir piedomāts – vai nu paštaisīta, vai, var redzēt, ka rūpīgi izvēlēta un ar kartiņu, pie kuras arī piedomāts. Veikalā 5 minūtēs iegādātu, turpat veikalā iesaiņotu, vienalga, bezjēdzīgu galda dekoru vai ultra-funkcionālu mp3 spēlētāju nav nekāda prieka saņemt.
Ja nav laika dāvanu izvēlei/taisīšanai, varbūt vērts pārdomāt prioritātes. Varbūt nedāvināt vispār.
Decemberis 13th, 2007 at 19:46
Labs raksts, Archij! Man tīk, ka kāds pamatoti spēj paraudzīties uz šo no cita skatu punkta. Kaut ko līdzīgu arī es onkulis.com komentāros rakstīju.
Piekrītu gan vienai, gan otrai nostājai, bet nevar iedalīt visu tikai divās kategorijās (ko daži dara): 1. Dāvas, kas pirktas veikalā ir bezjēdzīgas; 2. Dāvanas, kas taisītas pašu rokām ir jēdzīgas; Tā ne vienmēr būs! Ir jāraugās uz subjektu ‘dāvana’ kā tādu. Ir reizes, kad labāka ir paštaisīta, ir reizes, kad labāk kaut ko nopirkt. Galvenais jau ir radīt emocijas un nav svarīgi – vai tas ir apskāviens un tāfelīte šokolāde vai sievai jauns auto.
Artur, tiešām tas bija nopietni, ka met ārā dāvanas neatpakojot? :) Izklausās nejēdzīgi ļauni. Un tomēr dāvanas vērtība ir atkarīga no tā, kā Tu to saskati. Varbūt cilvēks, kas Tev dāvināja korķviļķi domāja, ka tas Tavs krutākais toolis mājās. Bet Tu izmet ārā, jo Tev tādi jau 3 ir. Koks ar diviem galiem.
Decemberis 13th, 2007 at 19:49
Es domāju, ka būtu ļoti prātīgi saprast galveno, ko ar to visu grib pateikt — nevis nepērc neko, bet gan padomā, vai tas, ko tu taisies pirkt kā dāvanu, tiešām kādam ir vajadzīgs. Un tā ir ļoti būtiska atšķirība.
Decemberis 13th, 2007 at 20:17
Ziemassvētkos var davināt:
a. teātra, operas, koncertu biļetes (kopīgiem apmeklējumiem)… ceļojumus!
b. plates! labi, diskus, dvd… un grāmatas, grāmatas, grāmatas (pats labākais dekors :)
Vienīgi kaut kas jāsaprot no cilvēka gaumes… Vai arī viņi jāizglīto! Manuprāt, mani varianti apiet abu pieeju vājās puses… Un priekš kam kaut kas jādāvina cilvēkiem, kuru preferences/vēlmes es nepārzinu… vai nesaprotu?
Decemberis 14th, 2007 at 12:52
Ieva, tavi ieteikumi ir zelts! Paldies.
Decemberis 15th, 2007 at 4:06
par to handmade.
viss atkarīgs no tā, cik sūdīgi dāvinātājam padodas tas, ko viņš taisa saņēmējam.
+ ir jau arī tādi, kuriem labāk patīk indiešu style, ne crumpler. kaut vai es.
Decemberis 15th, 2007 at 6:11
Ak, Artūram nav laiks pašam taisīt kaut ko, ko varētu uzdāvināt. Nu ja, tāpēc tas ir stulbi, piekrītu. lolnaks.
Decemberis 17th, 2007 at 15:11
Tieši šodien satiku paziņu, kas izstāstīja par pārsteidzošu vēstuli no “Maximas”. Respektīvi šie saņēmuši garu un daiļrunīgu vēstuli, kuras pamatdoma sekojoša – neko mums nedāviniet un ja uzdāvināsiet, mēs tās dāvanas nodosim caur ziedot.lv tiem, kam tās vairāk vajadzīgas. Kantoris, kas vēstuli saņēma, bija apstulbis.
Decemberis 24th, 2007 at 19:10
[...] dāvanu pirkšanas! Jau iepriekš biju par to ierunājies, bet, lai iepirkumi aizņemtu vēl mazāk laika, vienkārši piezvanīju un uzprasīju ko katram [...]