Jūs zinājāt, ka “Rito” veikalos ir iespējams LEGĀLI iegādāties mačeti. Real life size gandrīz uzasinātu faking mačeti!
Papildināts: Neliela bilde @ Stella Pub ar Macbooka kameru:
Papidlināts Nr. 2: Cena: 3,65Ls.
Papildināts Nr. 3: Filmiņa negāja, tagad vajadzētu būt OK. Jāklausās frāzes:
-Father, have mercy.
-God has mercy. I don’t.
-They just fucked with the wrong mexican.
Ne katram bija tā iespēja salikt kādu LEGO konstruktoru. Ar kapitālisma attīstību Latvijā tā jau radās, veikalos parādījās visādi brīnumi, bet tur nu radās neliela problēma – neviens vairs jau nebija tajos gados, lai spēlētos ar lego. Bija riteņi, skeitbordi, markas u.c. interesantas lietas, bet ar “bērnu spēlītēm” vairs neviens neaizrāvās.
Es savā LEGO likšanas padarīšanā atceros vienu lietu – lai arī cik cītīgi es nesekotu instrukcijai, lai arī ko es nedarītu – vienmēr detaļas palika pāri. Jā, mana lidmašīnīte izskatījās pēc lidmašīnas, bet tik un tā pāris klucīši palika lieki.
Un ar līdzīgu situāciju es saskāros šodien. Tā kā pārvācās ofiss, arī mēbeles tika iegādātas no bariņa interesantu balsu īpašnieku – itāļu. Atnāca kastes ar mēbelēm un nu nācās skrūvēt kopā. Bet lai arī kur negribētos piegriezt vēl kādu skrūvīti, tik un tā pāris(10) skrūves, tie koka tapiņu brīnumi u.c. interesantas lietas paliek pāri. Bet mēbele kā mēbele – gan jau turēsies.
Pirms pāris nedēļām man tiešām izkretinēja ārā windows. Nu tik tik ļoti, ka vienkārši nebija kur likties, tāpēc tika nolemts lēmums iegādāties Macbooku. Ideja pavīdēja pāris dienas manā galvā, bet līdz ar normālu datora režīma darbību tā nedaudz no galvas izkūpēja. Bet ne uz ilgu laiku…
Viss atkal sākās ar to, ka nevarēju ieslēgt savu datoru. Pēc 2 dienu čakara un sēdēšanas uz “Ubuntu” dzīvā diska, tomēr ar sistēmas failu pārrakstīšanu manas bēdas beidzās, taču tam vairs nebija nozīme, jo blakus monitoram stāvēja viena no vislabākajām lietām, kāda man ir jebkad ir piederējusi – Macbooks.
Šis raksts varētu būt kā ievadraksts rakstu sērijai “jaunā dzīve”, kurā es pamazām izklāstīšu visus bonusus un labumus, ko mans laptops var piedāvāt.
Tie, kas redzējuši mani purnā, varētu man rast skaidrību – vai es tiešām izskatos pēc tik ļoti tīkama sarunbiedra, vai arī esmu pēdējais salmiņš sarunu epopejā?!
Viss aizsākās pāris dienas atpakaļ, kad sēdēju uz soliņa pie Brīvības pieminekļa un dzēru ledus tēju. Uz tiem soliņiem sasēdušies apmēram cilvēki 20. Iet garām viens bomzīga paskata cilvēks, nu un ir idejas, pie kā viņš piesēžas? Pareizi. Sēdēju es tur ar viņu minūtes 15, pļāpāju, savas bēdas izklāstīju, šamais man savas. Teica, ka dosies uz Urālu kalniem gāzes transporta rūpniecībā strādāt ar algu 1,5k $ mēnesī.
Runājāmies, runājāmies, līdz beigu beigās saderējām, ka ja viņš izstāstīs man anekdoti, par kuru es smiešos, iedošu viņam latu. Tāda rupja un īpaši nesmieklīga, bet latu tāpat atdevu.
Situācija divi – stāvu pieturā, atkal cilvēku gūzma apkārt, bet nu pie kā pienāk dzeks, kurs īrē istabu pa 25Ls mēnesī Sarkandaugavā, parunāties? Jā pareizi, pacienāju ar smēķi un ielaidos diskusijā, ka dzert nav labi, it īpaši šnabi, jo īpaši labi viņš neizskatījās, un jutās arī draņkīgi, ko viņš man detaļās izskaidroja. Saruna gan bija īsāka, taču sirsnīgāka kā iepriekšējā.
Bet nekas, man jau ir doma pierakstīt visu, ko šamie saka, ko pats atbildu, utt. Interesanta lasāmviela manuprāt būtu.
Šodien ieturēju pusdienas Stella Pabā, tajā, kas doma laukumā. Tās bija tādas novēlotas pusdienas, t.i. pēc sešiem vakarā, bet labi, ka tā.
Pasūtīju alu un Harčo zupu, kamēr gaidīju, alutiņu izdzēru, pasūtīju vēl vienu. Piebeidzot šos, atnesa man rēķinu, apskatos – nu baigi maz(zupas cena 3,5Ls), prasu, kas notiek. Izrādās, ka no 18:00-19:00 ir laimīgā stunda, kas nozīmē, ka alus ir puscenā. Par litru bauskas alus Vecrīgas sirdī – lats piecdesmit. Ideāli, tā teikt, hehe :) Jauna vieta kartē atzīmēta, kas jāapmeklē.