Tautu dēls
Septembrī es pieteicos korī. Vēlme bija tāda, lai izbaudītu dziesmu svētkus, jo nekad tādos neesmu piedalījies un vēl būtu iespēja aizbraukt uz vāciju pēc pus gada. Korī nenoturējos ilgi, t.i. vienu dienu. Izmeta. Nu bija vēl viens variants – tautu dejas. Īpaši jau nu negribējās iet, bet draugs pielauza un kādu brīdi tiešām bija jautri. Cītīgi apmeklēju mēģinājumus, t.i. vismaz 50% no tiem. Pēc pus gada sākās koncerti par vietām deju svētkos, it kā normālas izcīnītas bija. Laiks gāja un pienāca dziesmu svētki…
Un sākās šī burvīgā mēģinājumu nedēļa, kad centrā jābūt 7 no rīta, bet pasākums beidzās pus vienpadsmitos. Un tā katru dienu. Kad vēl nezināju par vasaras plāniem, tad protams teicu, ka dziesmu svētkos būšu, taču aprīlī, kad jau bija zināms par darbu, teicu ka nevaru, bet man skolotājs teica lai tik nedomājot iet prom, jo redz grandiozs pasāciens.
Nu tad atgriežos pie tēmas. Šomēnes nevienu mēģinājumu neapmeklēju, taču biju tik cītīgs, lai pieceltos pus6 no rīta, aizbrauktu līdz skolai un aprunātos ar skolotāju, jo nu nevaru es darbā pateikt, ka redz nestrādāšu, jo gribās padejot. Tāpēc aizgāju uz skolu, kur mans pirmais teikums tā arī skanēja. Pēc nelielām pārrunām, kad man teica, ka esmu traks un ka redz esmu pirmais tāds kekss, kas vispār tā spēj izdarīt – neiet uz deju svētkiem. Tāpēc no draudzīgā ansambļa mani izmeta. Bet nekas, no vienas puses viņu var saprast, no otras – bija diezgan smieklīgi, sestdien būs brīvs laiks un velns sazin kādi pozitīvi bonusiņi.
Nedaudz ne pa tēmu, bet tie kas lasīja postu par Avāriju, noteikti izlasiet šo.


