Archija Weblogs

Nesenā laikā es savu dzīvi iedalīju 2 periodos – tajā, kas ir bijis pirms jūras, un tajā, kas notika pēc jūras. Nedaudz mazāk kā pirms gada es aizgāju jūrā un pēc pāris mēnešiem atgriezos atpakaļ. Nedaudz parakstīju blogā un apklusu, gandrīz pavisam. 3 sezonas (rudens/ziema/pavasaris) jau cauri, un tik un tā manā blogā ir bijis klusums. Jautāsiet kāpēc? Nezinu, tiešām.

Rudens sākās ar laimes un dzīvības sajūtu. Par ko gan es varētu bēdāties – es mīlēju visu visapkārt esošo, atgriezos darbā, sāku mācības un sāku draudzēties ar vienu meiteni, kuru kā izrādījās vēlāk iemīlēju. Diezgan kruta, jo ko gan vēl 20 gadus jaunam cilvēkam dzīvē vēl vajag – viss bija. Vairāk neko no rudens es īsti neatceros – staigāju pa Rīgas ielām un priecājos par dzīvi.

Nāca ziema, un izskatījās, ka viss ir iegājies rudens takā – naudiņa visam, ko vien varēju iedomāties bija, draudzene pie sāniem bija, mācībās ar dažnedažādām shēmām pamanījos visgrūtākajam akadēmijas semestrim izbraukt cauri un atnāca jaunaisgads. Tie, kas saka, ka laba nekad nevar būt pa daudz – melo. Un tad kas nesaprotams notika, klikšķis, kas mainīja visu.

Mani īsti vairs nesaistīja draudzene, neinteresēja tusiņi, principā – neinteresēja nekas. Miers un klusums bija galvenā prioritāte, kuru vēl kādu laciņu man nesanāca īstenot. Pēc mēneša pietuvojos mērķim – vairs īsti nesatikos ar draudzeni, ar draugiem tā ne īpaši kontaktējos, atmetu ar roku socializācijai, beidzu lasīt viskautko internetā, pametu seriālus un sāku necelt klausuli, kad zvana kāds nepazīstams numurs. Necēlu arī tad, ja zvanīja kāds pazīstams, un pamazām ieaugu savā pasaulē. Principā, gandrīz kā emo, tikai vakaros neraudu un mati vēl joprojām dabīgā krāsā. Vairs nesaistīja darbs, vēl mazāk saistīja mācības, principā neinteresēja nekas.

Vasara jau min uz pēdām, un ir laiks visu mainīt. Šis gads nebija viens no tiem patīkamākajiem, un mana 21ā gadadiena jau min uz pēdām. Un tas ir tas laiks, kad beidzot jāsāk sakārtot sava dzīve.

Pirmkārt, publiski atvainojos visiem, kurus esmu pēdējā gada laikā ignorējis, aizskāris vai neatbildējis uz kādu telefona zvanu. Ja zvanīja, tas nozīmēja kādu kontaktu. Labāk necelt, aizmirst, nevis kaut ko darīt – tāda bija politika.

Otrkārt, esmu sastādījis sev mini-plānu. Pirmais – dabūt darbu. Bet nevis kādu shit-job’u, kurus esmu strādājis gandrīz visa sava mūža laikā, bet tādu nopietnu un respektablu, kur būs jāstaigā šlipsītē un varēs saņemt pietiekami daudz līdzekļu, lai sāktu visu no jauna.

Treškārt, apņemos atkal sākt uzturēt kontaktus ar saviem draugiem. Visiem. Kaut arī man viņu īpaši daudz nav, tomēr mēģināšu draudzēties ar R2VSK komandu, kurus satieku ļoti reti, braukt ciemos uz random Latvijas pilsētām pie akadēmijas tautas, rakstīt katru nedēļu tiem, kas jūrā un beidzot sākt cilvēcīgi izturēties pret sieviešu kārtas pārstāvēm, pret kurām man nekādas cieņas nesenā laikā nav bijis.

Ceturtkārt, es slēdzu ciet uz rekonstrukciju savu blogu. Esošais variants, protams, paliks, kamēr nepienāks versija 2.0. Kad visu būšu daudz maz sakārtojis, tad arī atgriezīšos ar fotogrāfijām, kuras man slinkums publicēt, un rakstiem, kurus nespēju uzdrukāt. Kad tas notiks? Nezinu – bet notiks.

Tāpēc vēlreiz atvainojos, principā – visiem. Meitenēm, draugiem, draudzenēm, lasītājiem, blogeriem, tēvam, mātei u.c., kurus aizmirstu pievienot par savu rīcību. Laiks mainīt dzīvi, jauku visiem vasaru un tiksimies Ārčija 2.0 beta variantā.

Mani, kā pilsētnieku, parasti sajūsmina visādi dzīvnieciņi. Es noteikti nevēlos mājās turēt kaķi vai ko tml., bet tā ļoti simpatizē. Ja nu kādam interesē vardes bilde, tad mēģināju bildēt:

Pirms pāris nedēļām Tele2 man un vēl pāris blogeriem piedāvāja savu modemu mobilā interneta testam. Izlaida preses relīzi (@boot.lv un miljons citos resursos) un testēšana varēja sākties. Nav jau tā, ka jābūt superkrutam bloga autoram, lai paņemtu šādu verķi testēšanai, tele2 dod katram klientam testēt šo modemu uz 2 nedēļām. Jāpierakstās gan rindā, un iespējams nedaudz jāuzgaida, taču tāda iespēja tiek dota, un tas laikam ir galvenais.

Domāju, ka internets jātestē pēc pāris parametriem, t.i. stabilitātes, ātruma un pieejamības. Es dzīvoju 2 vietās, t.i. Bolderājā un Muceniekos, un abās vietās man ir pieslēgts internets. Tāpat arī es ik pa laikam pieslēdzos kādam atvērtam wifi Rīgas centrā.

Pirmais faktors, ko gribētu apskatīt ir “pieejamība”. Šo pieejamību esmu notestējis apmēram 10 dažādās vietās (Rīgas centru skaitot kā vienu). Šis internets tika testēts Rīgā, Bolderājā, Muceniekos, Liepājā, 15km no Liepājas, 80km no Rīgas, Ventspilī, pa ceļam uz Ventspili, pie jūras un vietējā mežā.

piezīme: Liepājā netestēju savu modemu, bet izmantoju Artūra

Vienā no šīm vietām, t.i. 15km no Liepājas internets nedarbojās, t.i. nemaz neatrada tīklu. Pārējās vietās darbojās, taču kā nu kurā. Pirmais: lielajās pilsētās. Rīgā, Liepājā, Ventspilī internets darbojas perfekti. Tiešām – iespraud modēmu, pagaidi 10 sekundes un lieto. Tādās dīvainākās un no civilizācijas attālākās vietās internets tiek tvārstīts ilgāk, taču beigu beigās arī to atrod. Tajā pašā Bolderājā/Muceniekos pievienoties internetam prasa kādu minūti, taču pēcāk tas darbojās labi. Pa ceļam uz Ventspili 3G tīkls gan netika atrasts (jo tas nemaz šosejas vidū nav pieejams), taču internets kā tāds tika atrasts un darbojās labi.

Tātad kopumā skatoties internets ir pieejams visur Latvijā, un, ja sanāk pazust mežā, un kā parasti mobilajam tālrunim ir izlādējusies baterija, tad kādam draugam epastu noteikti sanāks uzrakstīt.

tā izskatās tas puļītis, ko iesprauž datorā

Otrs faktors, ko vajadzētu apskatīties ir interneta ātrums, lai nesanāk tā, ka ar mobilo tālruni apskatīties kādu lapu sanāktu ātrāk. Rīgas centrā man ir sanācis iegūt apmēram 500kb/sec ātrumu Lejupielādēm. Internets kā tāds ir neierobežots, taču ja mēnesī tiek pārsniegts 20GB limits, tad ātrums tiek samazināts. Tātad lejupielādēt filmas gan nesanāks, taču tas jau būtu slimi. Tāpat kā draugiem sazvanīties caur satelītu vai epasta vietā izmantot telegrammas.

Trešais faktors – cik stabils tas ir. Vienā vārdā sakot – stabils. Es gan dziļos laukos dienām ilgi nelietoju šo modemu, taču Bolderājā es pāris dienas lietoju tikai modēmu. Savienojuma pārrāvumu/ļoti augstu latency es novēroju divreiz. T.i. pēc kaut kādu 6 stundu lietošanas uz minūti tas bija pazudis. Priekš maza puļķīša, ko iespraužam USB portā tas ir ļoti labi!

Interesants fakts – pēc pāris dienu interneta lietošanas man piezvanīja viens lasītājs(!!) un teica, ka Tele2 internets ir sūds. Diemžēl šim apgalvojumam piekrist nevaru. Ne man kāds ir maksājis, lai rakstu labus vārdus vai ko tml., bet pavisam godīgi varu teikt – mobilais internets pāri visam!

Ja cilvēks nenodarbojas ar failu lejupielādēšanu, bet tikai lapu skatīšanos, epastiem, youtube un tml. lietām, tad šis internets cilvēkam ir piemērots. Mājās pie stacionāra datora šo internetu lietot būtu nedaudz nepraktiski, taču, ja cilvēkam ir laptops, tad ir cita lieta. Piemēram, ja students nes laptopu uz lekcijām un pa starpai lieto internetu mājās, tad saku – ideāls variants.

Salīdzināt ar LMT mobilo internetu es nevaru, jo neesmu to lietojis, taču Bites Vodafone internetu esmu pabakstījis, un TELE2 internets izrādījās pārāks. Trīsreiz, lai būtu korekti.

Vienā rindkopā domu izklāstot – mobilais internets ir domāts cilvēkiem, kas tiešām ir mobili un internets tiem ir nepieciešams visur, mājās tādu puļķi turēt īpaši izdevīgi nav. Internets ir stabils, ātrs un mani īsti pievīlis nav. Es neesmu tāds advancēts lietotājs, kam interesētu savienojuma drošība vai long-time rezultāti. Es gribu internetu – es to dabūju – viss ir forši. Un ar TELE2 tas ir dabūjams ātri, viegli, labi.

Izrādās, ka Mobijam 30 aprīlī iznāk jauns albums “Wait for me”. Forši, varēs paklausīties dzīvajā jūlija vidū koncertā. Šeit pirmais singls/video “shot in the back of the head” no jaunā albuma. Tāds kluss un mierīgs instrumentāls gabals. Runājot ka pats klips ir ģeniāls, bet īsti neko tādu tur nesaskatu. Drošvien mākslu nesaprotu.

Shot In The Back Of The Head from Moby on Vimeo.

Pēdējos gados esmu iegādājies daudz lietu, kas padara manu dzīvi krāšņāku. Vai tu tās būtu jaunas biksēs, iTelefons vai brilles, dajebkas, taču nekad īsti neesmu izvēlējies to “lēto” galu. Tas tāpēc, ka iegādājoties nedaudz dārgākas lietas, teiksim pa 20Ls dārgākas, tās atmaksājas vai dod papildus bonusus, kuru dēļ nav jāiegādājas jaunas lietas.

Piemēram, es Berlīnē pirms 2 gadiem iegādājos bikses pa 70eiro. Nav tās lētākās, bet neteiktu, ka esmu pārmaksājis anomālu summu. Vilku ik pēc pāris dienām, un pēc šī laika perioda tās joprojām ir nēsājamas, nav izdilušas un metamas miskastē.

Vēl viens piemērs – mana Crumpler soma. Var nopirkt datorsomu pa 9 latiem un lietot laimīgs kādu laiku, līdz nepienāks diena, kad jāpērk jauna. Pēc vairāk kā divu gadu lietošanas un veļasmašīnas apmeklējuma vari saiņot iepakojumā un likt atpakaļ plauktiņā. Un datoru es staipu līdzi katru dienu.

Pēc saulītes atkalparādīšanās vajadzēja meklēt brilles. Atvilktnē atradu pirms pāris gadiem iegādātas brilles. Uzliku – nedaudz neder – jāloka kājiņas un pati forma, lai tās justos “kā uzlietas”. Ja tās būtu nopircis tirgū pa 2,99, drošvien būtu aizmetis projām un aizgājis nopircis jaunas, bet šīs man patīk, tāpēc kāpēc meklēt jaunas.

Ieeju optikas veikalā – saku jānoloka, lai der. Atbilde – nekādu problēmu – pienāciet pēc 10 minūtēm. Nekādas papildus samaksas vai jaunu saulesbriļļu. 10 minūtes un izskatās kā jaunas. Zinu, ka krīzes laiki un jātaupa katrs santīms, bet tas nenozīmē, ka jāpaliek par kapeiku pisēju un jāatsakās no kvalitātes.

Im back.